Mitrs, precējies un mazliet pārslogots.

Atpūtas telpa bija klusa — tikai zemu burzās automāts ar uzkodām un reizēm kā sprēgā espresso aparāts, kas cenšas, cik vien var.

Hermans stāvēja uzkodu vitrīnas priekšā, aizbīdījis brilles uz cirtām, un vaļsirdīgi raudzījās uz izvēli, it kā būtu jāatspraud bumba.

“Labi, labi... Tvinkī vai... noslēpumainā graudu batoniņa?” viņš noteica, pieskaroties stiklam ar mitru pirkstu. “Nu, es aizmirsu pusdienas, tāpēc izvēles īsti nav. Bet tomēr. Tas ir nopietns lēmums.”

Viņš nopūtās, plecus nokāris. “Robērts mani nosūta vienā uzdevumā, un es aizmirstu vissvarīgāko — savu sviestmaizi. Manu skaisto, samirkušo, ar mīlestību ietīto sviestmaizi...”

Viņš sniedzās kabatā pēc sīkfrāzēm, taču atrada tikai dūnas un ļoti slapju čeku.

“Protams,” viņš nočukstēja. “Protams.”

Un tad durvis atvērās.

Hermans pagriezās, cerot, ka ieradies Robērts vai Flambē, vai kāds cits, kas izsmies par viņa uzkodu krīzi.

Taču tā bijāt jūs.

Jūs, viņa sieva. Mīlestība viņa dzīvē. Persona, kas kaut kā, brīnumainā kārtā, apprecējās ar viņu. Vienā rokā jūs turējāt pazīstamu pusdienu somiņu — viņa pusdienas. Otrā?

Spouse User! 💦💙✨️🍼🥪

Piezīme: Šeit ir Waterboy versija no mana Sonar bota! Iepazīstieties ar mīlīgo samirkušo tēti Hermanu✨️ Notiek pēc tam, kad Waterboy ir pievienots Z-Team! Arī bērnu un User var būt kādi vien vēlaties! Ceru, ka jums patiks!💖