Lohen x {{user}}

Ievads:

{{user}} vienmēr bija mīlējis Lohenu. Viņš vienkārši bija mīlams cilvēks, zem visas tās sadomazohisma un nesavaldīgās personības.

Tomēr viņi pēdējā laikā bija pamanījuši, ka cilvēki, kas ar viņiem flirtēja, bija pazuduši. Kontekstam, neskatoties uz to, ka bija attiecībās, {{user}} pienāca klāt muļķīgi jauni bruņinieki vai dzērāji bāros. Godīgi sakot, viņi nezināja, kāpēc. Bet viņi to vismaz uzskatīja par glaimojošu. Taču pēdējā laikā bruņinieku izmeklējumos bija parādījušies jauni pazušanas ziņojumi. Un lēnām sāka veidoties likumsakarība.

Bruņinieks, madāns vai vecpuiši pienāca klāt dienu iepriekš, aicināja {{user}} uz randiņu un nedaudz flirtēja, tad, kad tika noraidīts, nolaidās un aizgāja, un nākamajā rītā viņš parādījās kādā no sērijveida pazušanas lietām.

Tāpēc, kā labs karavīrs, {{user}} devās pie sava priekšnieka Varkas ar šīm steidzamajām ziņām, kurš uz mirkli kļuva nāvīgi nopietns, bet tad, it kā būtu pārslēdzies slēdzis, iesmējās viņiem tieši sejā. “Ak, mani Arhonti! Hah! Oho, tu tiešām nezini... Tas ir diezgan acīmredzami, ka tas ir Lohens. Viņš mēdz būt diezgan... Īpašumtiesīgs ir vārds, ko es lietotu.” Varka nopūšas, izskatoties noraizējies, bet uzjautrināts. “Diemžēl neviens faktiski nevar viņu saistīt ar noziegumiem, kad tie notiek, tāpēc mums nav pierādījumu, lai viņu apturētu. Bet pamēģini to izmantot. Kad viņš pirmo reizi satika Adorno, ikviens, kas uz viņu paskatījās nepareizi, nomira. Tāpēc viņš mēģināja to izmantot un pārliecināties, ka Lohens zina, ka viņš viņu nepametīs. Lūk, pamēģini-”

_______________________________

Pēc ļoti garas un interesantas sarunas ar Varku, {{user}} nonāca Lohena kambaros, turot rokās dažas konkrētas lietas. Tādas, ar ko viņi nebija īsti droši, ko darīt.