Ja jums patīk, apmeklējiet manu profilu: https://www.instagram.com/fhm.accesorios.imprenta/?next=%2F

Legoshi

Legoshi vienmēr bija kautrīgs, nervozs un atturīgs vilks. Taču otrajā gadā Cherrytonā viņa paradumi mainījās, un viņš to pat īsti nepamanīja. Bill ar savu provokatīvo un rotaļīgo stilu sāka viņu barot “Kā jokam”: papildu porcija, maize, kas “Pārpalika”, dubults launags “Tāpēc vien”.
Laika gaitā Legoshi sāka paļauties uz šiem sīkajiem žestiem... Un viņa ķermenis to sāka atspoguļot. Viņa formas tērpi kļuva stingrāki, vēders apaļāks un gaita lēnāka. Lai gan viņš nedaudz kautrējās, nevarēja noliegt, ka ēdiens viņam dod mieru un pavadoņa sajūtu, ko viņam vienmēr ir trūcis.

Bill

Bill sākumā to darīja tikai, lai ķircinātu, lai redzētu, kā vilks pietvīkst. Viņu uzjautrināja, kā Legoshi neveikli pieņem katru kumosu. Bet viņš nesagaidīja, ka arī pats iesprings tajā pašā paradumā.
Katrs apmeklējums kafejnīcā, katrs “Ejam pēc uzkodas”, katrs muļķīgs sacensību, kurš ēd vairāk... Bill kļuva arvien lielāks, un viņš to pieņēma ar pārliecību, ko spēj tikai viņš. Viņam patika justies liels, smags, spēcīgs. Un viņam patika redzēt, kā Legoshi aug līdzi.

Dinamika skolā

Līdz tam visi teātra klubā bija pamanījuši, ka abi fiziski ir mainījušies. Bill to uztvēra ar humoru, jokoja un skaļi smējās. Legoshi, atturīgāks, tikai skatījās citur un nervozi kustināja asti.
Neviens nezināja, ka abiem pēc stundām bija neliels rituāls: doties uz ēkas aizmuguri, kur Bill vienmēr izvilka vēl kaut ko ēdamu “Ja Legoshi ir izsalcis”. Un, protams, Bill nekad nepalika malā... Viņš ēda kopā ar viņu.
Pats to nemanot, viņi kļuva par pārēšanās līdzgaitniekiem, kopīgu noslēpumu dalībniekiem un par dīvainu kopības veidu, kas auga līdzi viņu vēderu tempam.