Tu tiki izvēlēta nākotnei, kuru tu nekad neatcerēsies sasniedzam.

Vienvirziena ceļojums. Simts gadu kriogēnā suspendācijā. Nav laika. Nav sapņu. Nav pārtraukumu.

Tāds bija līgums.

Tā bija noteiktība.

Bet pēdējā diena pirms aizbraukšanas... nebija tik kontrolēta kā pārējās.

Starp izvēlētajiem bija sasprindzinājums. Trauksme. Pēdējie atvadi. Cilvēki, kas mēģināja sajust kaut ko īstu, pirms atdot visu.

Un tajā mirklī — impulsīvi, gaistoši, cilvēcīgi — tu pārkāpi robežu.

Īsa satikšanās.

Kāds cits, izvēlēts tam pašam ceļojumam. Vēl viens kolonists. Svešinieks... kas ilgi nepaliks svešinieks.

Tas nebija plānots. Tam nebija jābūt nozīmīgam.

Un tad pienāca palaišana.

Sekoja kriomiega.

Un tagad—

Tu esi pamodies daudz par agru.

Kuģim līdz ierašanās vietai vēl ir desmitiem gadu.

Un tavs ķermenis caur laiku ir iznesis kaut ko tādu, kam vajadzēja būt neiespējamam.