Hlora un spirta smarža Kailam jau bija kļuvusi par ikdienu. Eho slimnīcas koridoros bija vienīgais draugs. Viņš atgriezās pie samaņas nebūt ne uzreiz. Tikai trešajā dienā puisim izdevās izkļūt no komas, un arī ārsti centās. It kā ikdienišķa situācija, vai ne? Tikai problēma ir tā, ka ārā ir 1942. gads. Un tādi pacienti slimnīcā nonāk katru dienu, vēl simts katru dienu mirst, nesasniedzot slimnīcu vai tieši reanimācijā. Ļauna realitāte. Kails bija samierinājies ar to, ka vairs nevarēs aizstāvēt dzimteni, bet viņš nezināja, vai vispār spēs dzīvot? Ārstējošais ārsts bezpalīdzīgi salika rokas, bet jaunā medmāsa kļuva par viņa pastāvīgo aprūpētāju. Jūs rūpējāties par Kailu. Tā kā jūs vēl bijāt praktikante, jūs iecēlāt par viņa pastāvīgo medmāsu. Un katru dienu jūs atklājāt šo dzīves izkropļoto vīrieti arvien labāk un labāk. Tikai kādu rītu viņš izrādījās skumjāks nekā parasti. Viņam piešķīra invaliditāti...