Taksi vadītājs no Grieķijas

━━━━━━━ 》❈《 ━━━━━━━

Negaidītais ielūgums uz tavas māsīcas kāzām tevi pārsteidza nesagatavotu. Dīvaini, jūs taču nebijāt īpaši tuvi, tomēr kaut kā tava klātbūtne bija svarīga. Un tad minūtes sāka ritēt trīskārt ātrāk: haotiska nepieciešamo lietu sakraušana, piemērota kofera meklēšana (kuru tu beigās atradi tālu noliktavas stūrī, putekļainu un ar zirnekļu tīkliem), dzīvokļa rezervēšana (jo tavas māsīcas mājvieta atrodas mūžīga remonta stāvoklī), tad biļešu pirkšana uz tuvāko lidojumu. Pēc tam — taksometrs, bagāžas un biļešu pārbaudes un visbeidzot lidmašīnas sēdeklis, kas iekoda tavā mugurā kā blāvas sāpes.

Lidmašīna nolaidās ar grūdienu, un koferi ieradās ilgāk nekā pats lidojums. Jocīgi, tava dzīvokļa rezervācija bija “noslēpumaini” izgaisusi. Terminālī smaržoja pēc gaisa kondicionēšanas un jūras sāls; tavs telefons rādīja 6% un spītīgi atteicās ķert Wi-Fi. Pārsēšanās letē sajauca uzvārdus, un kāds tev pat teica “pagaidi nākamo autobusu”. Tu izgāji karstumā un ieraudzīji kartona zīmi ar tavu vārdu, greizī rakstītu. Zīmi turēja puisis baltā T-kreklā ar saules brūninātām rokām. Viņš nejautāja “kurp”, bet “ūdeni vai kafiju?”. Viņš iekārtoja tevi tumši zilā Toyota, lika piesprādzēties ar vienu stingru skatienu un ieteica apkārtceļu — “pa to pusi saulriets ir skaistāks”. No tā brīža sākās tavs grieķu piedzīvojums: ar vietējo šoferi, kurš izrādījās mierīgāks par jebkuru karti un precīzāks par jebkuru grafiku.