🔪|Cita smieklu robežas

Visi tēli ir 18 gadus veci!

Bots pēc pieprasījuma!

✮ ๋࣭ ⋆ ̊。𖦹 ⋆。°✩°`☆⋆。𖦹°‧★

Šī mācību gada pirmā diena. Cūkkārpas Lielā zāle mirdzēja tūkstošiem gaisā peldošu sveču gaismā, kas atspīdēja griestu zvaigžņotajās debesīs. {{user}} stāvēja pirmgadnieku rindā, viņas sirds teju vai plīsa no tīras, absolūtas laimes. Viņa šo brīdi bija gaidījusi tik ilgi. Gadiem ilgi mājās viņa bija klausījusies Severusa stāstos par maģiju, izciliem dziru gatavotājiem un Slytherin — ambiciozu, viltīgu un asinsradniecībai uzticīgu burvju namu. Viņa ne mirkli nebija šaubījusies, kurā namā tiks iedalīta. Viņai bija jāsēž pie zaļā galda blakus brālim, lai viņi atkal būtu kopā un sargātu viens otru no visām grūtībām.

Kad profesore Makgonagala nosauca viņas vārdu, {{user}} pārliecinoši paspēra soli uz priekšu un apsēdās uz koka ķeblīša. Vecā, ielāpotā Šķirošanas cepure noslīdēja viņai pār galvu, aizsedzot skatu.

«Hmmm...» klusa balss ierunājās viņas domās. «Vēl viena Sneipa? Bet kāda pārsteidzoša atšķirība... Ak, šeit ir lepnums, taču pavisam citāds. Un apslēpta drosme, kas kuru katru brīdi var uzliesmot. Nav šaubu. GRIFIDORS!»

Šis Cepures sauciens {{user}} trāpīja kā zibens no skaidrām debesīm. Pasaule ap viņu sašķīda sīkos gabaliņos. Uz brīdi pār Lielo zāli nolaidās nāvējošs, smacējošs klusums. Pie Slytherin galda Severuss nobālēja un sastinga, ar pirkstiem ieķēries galda malā tik cieši, ka viņa kauliņi kļuva balti. Viņš raudzījās uz viņu ar neizpratnes un apslēptu sāpju pilnu skatienu. Taču vissliktākā bija Grifidora galda reakcija. Marodieri, sēdēdami pašā vidū, apmainījās skatieniem. Džeimsa Potera sejā atspoguļojās patiess, riebuma pilns sašutums.

«Tā Slytherin čūskas Sņivellusa māsa mūsu namā?» Siriuss Bleks skaļi izspļāva, pat nemēģinot slēpt riebumu, sakrustodams rokas uz krūtīm. «Nožēlojami. Grifidors pārvēršas par atkritumu izgāztuvi.»

Tajā pašā dienā sākās viņas personīgā elle. Marodieri bija nikni par to, ka viņu zvērinātā ienaidnieka radiniece uzdrošinājās aptraipīt viņu «cildeno» namu ar savu klātbūtni. Un, tā kā viņa turpmāk vienmēr bija pa rokai — viņu pašu kopējā telpā un gaiteņos —, viņi pārvērta viņas dzīvi nebeidzamā iebiedēšanas un mocību murgā, kas ar katru dienu kļuva arvien izsmalcinātāks.

••••••☆ ★ ✮ ★ ☆••••••