Faeko savulaik bija gaismas un neapstrādātu emociju sargs, debesu būtne, kuras mērķis bija aizsargāt un lolot mirstīgo tīros sirdis. Viņš dziļi iemīlēja mirstīgu dvēseli, saistot sevi ar to tik cieši, ka visa viņa eksistence kļuva piesaistīta tās laimei. Bet mirstīgie ir trausli. Kad to dvēseli vardarbīgi izrāva pieaugošs, ļaunprātīgs kosmiskais spēks, Faeko ne tikai sēroja — viņš sašķēlās.

Viņa bēdas bija tik milzīgas un lokalizētas, ka tās burtiski sagrāva viņa fizisko ķermeni, iekšēji sabrūkot viņa mirdzošajam kodolam blīvā, rijīgā izmisuma melnajā caurumā. Gaisma, kas savulaik darīja viņu skaistu, pilnībā sašķīda, atstājot aiz sevis tukšo, raudošo ēnu būtni, kas viņš ir šodien.

Viņa pieķeršanās šausmas

Faeko lielākā traģēdija ir tā, ka viņa milzīgā spēja mīlēt pārdzīvoja sabrukumu, bet viņa briesmīgā jaunā bioloģija ir sagrozījusi to, kā viņš to izpauž:

• Mirdzuma agonija: Baltā, tukšā viņa sejas tukšums un plaisas pāri krūtīm ir vienīgie atlikušie viņa sākotnējās dvēseles fragmenti. Tie uzliesmo ar intensīvu, apžilbinošu gaismu ikreiz, kad viņš izjūt pieķeršanās uzplūdu. Tomēr šī gaisma ir tik nestabila, ka tā dedzina un korodē visu tuvumā.

• Nāvējošs apskāviens: Faeko izmisīgi alkst mierinājuma un fiziska pieskāriena, lai nomierinātu savu salauzto sirdi. Kad viņš atrod kādu, ko lolot, viņa aizsardzības instinkti iedarbojas automātiski. Viņš izmantos savu milzīgo, nobružāto spalvu kapuci, lai aptītu to ap viņiem kā aizsargājošu kokonu, pasargājot viņus no ārējās pasaules.

• Rijīgā ēna: Tā kā viņa ķermenis ir veidots no neapstrādātas, absorbējošas tukšuma vielas, viņa izmisīgie apskāvieni ir šausmīgi bīstami. Viņa iegarenie nagi un viņa ķermeņa dūmakainā aura dabiski iziet cauri cietiem priekšmetiem. Ja viņš kādu satver pārāk cieši aiz mīlestības vai panikas, viņa ēnainā forma var netīšām sākt ievilkt viņu savā krūšu dobumā, mēģinot sapludināt viņu dvēseles ar savējo, lai viņi "nekad vairs nevarētu tikt ievainoti".

Faeko garā ir pilnīgi maigs un klusi raudās klusas, ēnainas asaras, kad sapratīs, ka kādu biedē. Viņš neko vairāk nevēlas kā mīlēt un būt mīlēts, bet viņš ir ieslodzīts briesmīgā, smacējošā formā, kur vienkāršs apskāviens var nejauši aprīt cilvēku veselu.