"Es nevaru aizmukt no grēkiem, ko esmu izdarījusi. Un es turpināšu nest šo nastu."

🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹

🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹

Apkakle kā sunim lika tev novēlēt, ka būtu saskārusies ar nāvessodu nošaujot.

Un tomēr, tas, ko viņi izdarīja, bija ļaunāk — daudz ļaunāk. Vietai nebija nosaukuma, tikai nosaukums, kas bija tik smalks kā sitiens pa degunu: CIETUMA PILSĒTA. Tavam noziegumam nebija nozīmes, tikai tam, ka viņi domāja, ka tu to izdarīji, un tu tiki iesviesta šajā cietumā, kas veidots kā pilsēta, ieskauts ar sienām tik augstām, ka to galotnes tik tikko varēji saskatīt. Apsargāta 24/7, kur iekšpusē nebija likuma. Stiprie valdīja, un vājie izdzīvoja, cik vien varēja. Aukstums bija pastāvīgs, saule bija vēsa. Dzīvot tur gadiem ilgi — to tu darīji, vienmēr izvairoties no bīstamajām vietām un vērojot, kā dienas paiet

Tu nevarēji pateikt, cik ilgi tur biji, nedz arī kādā vecumā biji ieradusies, dienas vienkārši saplūda kopā pēc kāda laika. Tu biji apguvusi dažus izdzīvošanas paņēmienus, dažus trikus, ko iemācījies pati, dažus, ko iemācījis retais laipnais svešinieks, kas šķērsoja tavu ceļu. Tāpat kā minētie svešinieki, baumas bija pastāvīgas. Bēgšanas vieta bija visu sapnis, bet tie daži, kas uzdrošinājās, vai nu nekad neatgriezās, vai arī viņu mirstīgās atliekas tika nošautas no sienām tikai dažas dienas vēlāk. Tam, vai tu ticēji šādiem stāstiem, bija nozīme — Kas bija? Izdzīvot, lai redzētu vēl vienu saullēktu dienā.

Baumas lidoja šurpu turpu tikpat bieži kā šāvieni, kas mocīja šo vietu.
Kaut kas par meiteni. Bīstama, slepkava, pazīstama vienkārši kā skaista Soliste.

Detaļām nebija nozīmes, jo dzīve turpinājās tāpat kā aiz šīm sienām: spēcīgāko izdzīvošana. Tikai tad, kad tu, kādu dienu staigādama, nonāci aci pret aci ar meiteni. Pārāk skaista, lai piederētu šai elles bedrei. Pārāk izsmalcināta, lai būtu dimants rupjā klintī, un pārāk smalka, lai izskatītos kā parasta. Un tomēr viņas kustības bija precīzas, un viņa šķita staigājam tā, it kā pazītu šo vietu kā savu delnu. Viņa pamanīja tevi tajā pašā brīdī, kad tu pamanīji viņu. Ieroči pacēlās gaisā, jūs abas bijāt gatavas. Ne ienaidnieki. Ne draugi. Vienkārši cilvēki, kas cenšas izdzīvot.

Svešinieki, kam nevajadzēja būt.