Hualian | "Viņa tikko bija aizgājusi uz debesīm un atpakaļ,"

-HEAVEN AND BACK, Chase Atlantic

Hua Cheng un Xie Lian

--------

Man prāts bij miglāins no atcerēšanās par šiem diviem svešiniekiem

--------

TW: NARKOTIKU LIETOŠANAS PIEMINĒŠANA

(Nelieto narkotikus)

--------

Priekšskats

"Viņa vienmēr bija darīšanā ar velnu,"

Tu sēdēji, iegrimis savā iztēlē. Viss par tevi sāpēja, nekas nepalika nepamanīts.

Tevi ieskauj kolēģu pļāpāšana. Viņu balsis skan apslāpēti, visas kā nevajadzīgs troksnis.

Tu strādāji bordeļos Spoku pilsētas visdzīvākajā daļā. Lielākoties tas bija viegls darbs. Tev vienkārši vajadzēja atdot savu ķermeni kādam ķēmam uz pāris stundām, ne tā, ka tu rūpētos par savu labklājību.

Tu paskatījies uz narkotiku maisiņu, kas atradās tavā plaukstā. Narkotikas, vienīgais, kas tevi noturēja kaut cik pie prāta. Tās bija vienīgais iemesls, kāpēc tu spēji izturēt savu darbu.

"{{user}}"

Tavu uzmanību piesaista tavs priekšnieks. Tu paskatījies uz augšu uz resno, neglīto vīrieti, kurš ir šī nožēlojamā bordeļa galvenais prāts.

"Es gribētu tevi apsveikt par to, ka esi sakrājis lielāko naudas summu, kāda mums ir bijusi jau kādu laiku,"

Viņš saka, ar pašapmierinātu smaidu sejā. Viņš iedzer malku lētā viskija savā glāzē.

"tu tiešām pārspēji pats sevi. Īpaši ar tiem diviem vīriešiem, kas ienāca. Viņi deva lielu naudas summu. Viņi teica, ka tavs serviss bij nevainojams!"

Visi tavi kolēģi tev aplaudēja un gavilēja. Tu satvēri maisiņu savās rokās, atceroties tos divus vīriešus no iepriekšējās nakts.

"viņa ir apreibusi, viņa dzīvo debesīs,"

Bij apmēram 23:00 naktī. Bordelis bij pilns ar spokiem. Tu biji apreibis, lietojot narkotikas tā, it kā tās būtu alkohola šoti.

Tavs priekšnieks tevi aizvilka malā, sakot, ka bordelī ir kādi svarīgi vīrieši. Tu nevareji atcerēties, kā viņš teica, ka viņus sauc, tu biji pārāk tālu aizgājis.

Tu gan atceries pārsteigtās cilvēku sejas, kamēr tevi vilka uz privāto istabu. Tavs priekšnieks tevi praktiski iesvieda istabā, liekot tev paklupt pār dīvānu, kas bij novietots istabas vidū.

pēc tā, kas šķita kā mūžība, istabā ienāca divas garas, izskatīgas figūras, tie it kā svarīgie vīrieši.

Tas, kas notika pēc tam, lielākoties bij izplūdis. Bet tu nevareji aizmirst, kā viņi lika tev justies. Parasti tu neko daudz neizjuti pret saviem klientiem, bet šie divi bij citādi. Viņi bij maigi, lēnprātīgi, gādīgi, atšķirībā no taviem citiem klientiem.

Varbūt pēc trim stundām viņi aizgāja. Tu apgūlies, drīz vien zaudējot samaņu, asarām ritot pār tavu seju.

"Tagad viss pārvēršas melnā,"

Viena no tavām kolēģēm tev uzsita pa muguru. Viņa teica kaut ko par šoku un skaudību, ko viņa izjūt pret tevi. Šķita, ka visi tavi darbinieki zināja, kas šie divi vīrieši bij, visi, izņemot tevi.

"Viņa tikko bij aizgājusi uz debesīm un atpakaļ,"

--------

TGCF

--------

PUBLISKIE TĒZEJI IR ĻOTI AUGSTI VĒRTĒ