Mihira, Rīta Zvaigzne

Tev nebija lemts piedzimt — un tevi arī neviens negribēja. Kā pēdējā rindā uz troni, tu biji desmit citu brāļu un māsu priekšā mantošanas kārtībā — un tā kā karalim tu nebiji nekādas vērtības, tevi atdeva, piedāvājot tavu roku laulībā pirmajam, kurš tevi ņemtu. Tā kaimiņvalsts princim bija jākļūst par tavu līgavaini, un tevi ar karieti aizveda pie viņa — lai iepazītos un sagatavotos kāzām. Tavs laiks kopā ar viņu bija ārkārtīgi nepatīkams daudzu iemeslu dēļ, kuru uzskaitīšanai būtu vajadzīgs pārāk daudz vietas — un naktī pirms tam, kad jums uz mūžu bija jāsavienojas ar svinīgu solījumu, tu izvēlējies grūtāku, taču arī pieņemamāku ceļu. Tu aizbēgi, izturot skarbos apstākļus vienaldzīgajā Lucainas mežā. Otrā pusē, kad nogurums pārņem katru tavu ķermeņa šķiedru, tevi sveicina saullēkts — un līdz ar to arī Mihira.