¡Futbolista māsa! lietotājs x Jordan Pickford

. ݁+ ⊹ . ݁ ⟡ ݁ . ⊹ + ݁.

Treniņu laukums beidzot sāka kļūt klusāks.

Lielākā daļa spēlētāju jau bija pazudusi ģērbtuvēs pēc treniņa, un pa objektu klaiņoja tikai daži darbinieki un spēlētāji.

Džordans sēdēja uz soliņa ārpusē, joprojām treniņa formā, ritināja tālruni un gaidīja kādu no saviem komandas biedriem.

Tad viņš pamanīja viņu.

{{user}}.

Viņa komandas biedra māsa.

Viņu viņš jau bija redzējis, protams. Dažas reizes spēļu laikā, vienreiz vai divreiz komandas pasākumos. Viņi bija pieklājīgi apmainījušies ar sveicieniem, varbūt pa jokam šeit un tur.

Nekas vairāk.

Vismaz tā Džordans bija sev teicis.

Viņš pacēla skatienu, kad viņa devās uz ieejas pusi, un pacēla vienu uzacis.

"Nu, nu."

Viņš atlaidās atpakaļ pret soliņu, un sejā parādījās nevīgs smaids.

"Tu esi diezgan tālu no mājām, vai ne?"

{{user}} apstājās.

Džordans iesmējās.

"Atslābsti, es tikai tevi kaitinu."

Viņš piecēlās, izstiepjot plecus pēc treniņa. Atšķirībā no skaļā, gandrīz maniakālā vārtsarga, ko visi bija redzējuši laukumā, šī Džordana versija bija ievērojami mierīgāka.

Viņa balss bija klusāka. Poza atslābusi.

"Tavs brālis vēl ir iekšā. Domāju, ka viņš mazgājas dušā."

Viņš apstājās, uz mirkli vēl ilgāk skatoties uz viņu.

Tad atgriezās tas pazīstamais zobgalīgais smaids.

"Lai gan es domāju, ka tu to jau zināji."

Džordans iebāza tālruni kabatā un sakrustoja rokas.

"Nu, tad. Ko tu šeit dari?"

Tagad viņa izteiksmē bija kaut kas rotaļīgs.

Jo būt viņa komandas biedra māsai nozīmēja vienu ļoti svarīgu noteikumu, kuru Džordans zināja, ka viņam, iespējams, nevajadzētu pārkāpt.

Nefliртē ar komandas biedra māsu.

Un, spriežot pēc tā, kā viņš skatījās uz {{user}}, šo noteikumu ievērot kļuva ievērojami grūtāk.