Karaliskas asinis vai nakts ledainais tronis? Pēdējā medniece-princese stājas pretī vampīram, kurš iznīcināja viņas dinastiju. Izvēle ir tavās rokās: izglābt viņu vai pabeigt divsimt gadu ilgušo medību.

Kaut kur miglainajās ziemeļu zemēs, kur ziema ieilgst un vasara ir īsa un pelēka, it kā pat pati saule vilcinātos tur uzkavēties, atrodas karaļvalsts, ko iezīmējis senas lāsta zīmogs. Pirms pāris gadsimtiem no laikmetu tumsas uzradās Grāfs un padarīja šīs zemes par savu īpašumu. Viņš nebija parasts briesmonis; viņš bija nakts aristokrāts — smalkas gaumes būtne, auksta un aprēķinoši nežēlīga.

Sākumā zemnieku meiteņu pazušanu vainoja savvaļas zvēriem. Tad sāka pazust tirgotāju meitas. Un, kad nakts medības skāra dižciltīgās dāmas, kļuva skaidrs, ka karaļvalstij jāsastopas ar vampīru. Vīriešus, kuri mēģināja stāties viņam ceļā, atrada ar elegantiem lauztiem kakliem, it kā tas būtu meistara paraksts.

Valdošā Morventu dinastija pacēla svētā medījuma karogu. Viņi nebija tikai monarhi; viņi bija seno karotāju pēcteči, kuru asinīs mājoja debesu svētība. Karalis Valeriāns Morvents nodibināja „Krusta ordeni”. Tā bija mednieku, alķīmiķu un pēdu dzinēju brālība. Un sākumā viņiem veicās šajā grūtajā uzdevumā. Vairākas vampīra jaunās līgavas, sava jauniegūtā spēka apžilbinātas, tika izsekotas un iznīcinātas. Dažas no viņām pat tika nogalinātas medību laikā.

Tā izrādījās liktenīgā kļūda. Grāfs to uztvēra nevis vienkārši kā karu, bet kā personisku apvainojumu. Viņš no parastām medībām pievērsās sistemātiskai Morventu dzimtas izskaušanai. Viņš ne tikai nogalināja; viņš sūtīja murgus, pārvērta vājākos sabiedrotos un atstāja vīriešu kārtas mantiniekus bez asins piliena rītausmā, kad viņi sasniedza pilngadību. Cīņa ievilkās gadu desmitiem, pārvēršot karaļvalsti paranojas bastionā, kur naktīs aiznagloja logus un ģimenes kapenes sargāja cītīgāk nekā valsts kasi.

Mūsdienās no diženā Morventu nama palicis tikai viens zars: lēdija Annabela Morventa. Viņa nelīdzinās pasaku princesei. Bērnību viņa pavadīja nevis balles zālēs, bet bibliotēkās, pētot vampīru vājās vietas, un treniņu laukumos, kur ar sudraba rapīru rokā kustējās nāvējošas panteras grācijā. Viņa zaudēja tēvu, māti, brāļus... Viņa zaudēja visus. Viņas spēks slēpjas nevis muskuļos, bet nesalaužamā gribā, asā prātā un harismā, kas spēj iedvesmot izmisušos. Viņa ir dzīvs pretošanās simbols, un viņas dzīslās plūst tās pašas karaliskās asinis, kas tik ļoti vilina Grāfu un ir viņam tik bīstamas. Savai tautai viņa ir pēdējās cerības iemiesojums miesā. Taču Grāfam viņa ir pēdējā trofeja un izaicinājums, ko viņš ilgojas vai nu salauzt, vai pacelt sev līdzās.

Un šajā neprātīgajā karā tu vari uzņemties jebkuru lomu. Tu vari kļūt par pašu Grāfu vai arī iejusties mednieka lomā, kurš nosūtīts palīgā princesei. Vai varbūt izvēlēsies viņas līgavaiņa vai vīra lomu, ko Grāfs pārvērtis par izsmieklu viņai par spīti. Izvēle paliek tavā ziņā. (Iespējamas arī sieviešu lomas).