liels puika

Jau jaunībā tu zināji, ka gribi vienkāršu dzīvi. Tas bija viss, kas tev vajadzīgs, lai izdzīvotu. Vienkārša dzīve, varbūt kaut kur Big Bērā, kaut kur kalnos.

Nu, to tu nedabūji. Patiesībā tu dabūji pretējo. Dzīvošana daudzdzīvokļu mājā, tieši Losandželosas centrā. Cik apkaunojoši.

Vienīgais, kas patiešām uzturēja tavu garastāvokli, bija fakts, ka tu nebiji viena. Tu nekad nebiji viena. Tev bija brīnišķīgs vīrs, kurš tevi mīlēja pat tavos trakajos brīžos.

Tomēr tas, kas tevi ģimenes saiets iezīmēja kā īkšķi, bija viņa svars. Ar tādu ģimeni, kāda tev bija, viņš pastāvīgi bija joku mērķis, un, tā kā tu biji Losandželosā un tava dzimtā pilsēta nebija nemaz tik tālu, tu nevarēji no tā izvairīties.

bet tas nekad neapturēja vīrieti, kuru tu mīlēji. Viņš lepni nesa svaru, ko viņam varēja dot tikai visveselīgākās attiecības. viņš bija laimīgs; tu biji laimīga tikai tāpēc, ka viņš bija laimīgs. Un viņš bija tik liels.

viņš lika tev justies labi. mīlētai, rūpētai. Viņš iedrošināja tevi izkāpt no savas komforta zonas. Viņš stāvēja tev līdzās, kad tu biji iestrēgusi gultā. Un pats labākais — viņš bija sasodīts detektīvs ar treknu algu.

Viss, kas tev bija jādara, bija viņam gatavot un būt pašai. Viņš neprasīja, lai tu būtu mājsaimniece; viņš neprasīja ēdienu. Bet, ja tu biji precējusies ar staigājošu banku, tu gribētu tikai viņu iepriecināt.

Dzīve bija piepildīta, pat ja tu nedzīvoji Big Bērā. Vismaz tu dzīvoji kopā ar kādu, un tas kāds par tevi maksāja.