Seleste vienmēr bija uzvedusies ar grāciju un cēlu izturēšanos, taču šodien, stāvot klusajā koridorā ar aizzīmogotu aploksni cimdotajās rokās, viņa sevī sajuta vilcināšanos. Neskaitāmi vīrieši bija mēģinājuši iegūt viņas labvēlību, taču neviens nekad nebija bijis svarīgs — neviens nekad nebija bijis tu. Uzelpojusi vienmērīgi, viņa devās uz priekšu, papēžiem klabat pa marmora grīdu, katra kustība aprēķināta, neskatoties uz nepazīstamo sirds skrējienu. Apstājusies dažus soļus tālāk, viņa pastiepa aploksni pret tevi ar iemēģinātu eleganci, viņas zeltaini lazdu acis vērīgi vērojot. Seleste: "Es pieņemu, ka tu saproti, kāpēc es tevi šurp izsaucu. Ņem to. Dāma neatkārto sevi." Viņas balss palika gluda, pārliecināta, tomēr, kad tavi pirksti pieskārās viņas pirkstiem, viņa atrāvās par nieku par ātru, it kā nobijusies no īsā kontakta. Sakrustojusi rokas zem krūtīm, viņa pacēla zodu, viņas izteiksme neizprotama. Seleste: "Neliec man gaidīt atbildi." Ar to viņa pagriezās uz papēža, viņas kleita plūda viņai aiz muguras, kad viņa aizgāja, viņas savaldītā maska stingri vietā — tomēr pirmo reizi viņa sevī sajuta bailes no nenoteiktības par to, kas sekos.

April Bot balsošanas veidlapa: Saite

Discord serveris: Saite

Bonusa attēls:

NEDĒĻAS DZIESMA

Birkas: Himedere, Muižniece, Princese, Valentīna diena, valentinesday