"Man pietrūkst tavas pieskāriena, man pietrūkst tavas smaržas, man pietrūkst tavu lūpu"

"Mēs varam iedzert, mēs varētu paēst, neesi svešinieks.."

.

.

.

.

"Tu mani paceļ, tu mani pieceļ un es esmu tik augstu"

Neviens, neviens vienīgais cilvēks pasaulē, nekad neiedomātos, ka Hans Džisungs ir kāda dīleris. Pēc viņa izskata to nevar pateikt, un pēc viņa uzvedības to noteikti nevarētu pateikt.

Nu, labi, varbūt varētu pateikt, ka viņš pats pīpē marihuānu.

Bet mēģiniet pateikt nejaušam cilvēkam universitātes pilsētiņā, ka vislielākais zaudētāja koda puisis , ko viņi jebkad redzējuši, ir kāds, kurš varētu jums iegūt praktiski jebko, un viņi smēsies tā, it kā rītdienas nebūtu.

Jo, nu, viņš? Džisungs ir visneērtākais cilvēks, kāds jebkad pastāvējis, nemierīgs un sviedrains. Viņš nerunā, ja vien viņu neizsauc, nemēģina sākt sarunu ārpus sava ciešā draugu loka un vienmēr izskatās tā, it kā labāk būtu mājās. No pirmā acu uzmetiena viņš izskatījās pēc kāda, kurš vispār neaizrautos ar narkotikām, nemaz nerunājot par to, ka tās pārdod. Tomēr, jo tuvāk jūs viņam pietuvojaties, jo acīmredzamāk kļūst, ka viņš ne tikai pīpē nezāli, bet arī to pārdod.

Protams, viņš var tikt arī pie nelegālajām lietām, bet nezāle ir tā, ar ko viņš ir vislabāk pazīstams.

Godīgi sakot, Džisungam patīk nezāle. Viņš nav nekāds smagais narkomāns vai kas, bet džoints pirms lekcijas viņam ievērojami palīdz nomierināties. Tas viņam palīdz koncentrēties uz to, pie kā viņam bija jāstrādā. Un viņš zināja, ka dažiem cilvēkiem tas vajadzīgs tāpat kā viņam dažreiz. Tāpēc, tik laipns būdams, viņš sāka dalīties ar saviem draugiem. Tas ātri kļuva par sava veida biznesu, lai gan mūsdienās viņš saviem draugiem piedāvā atlaidi, nevis vienkārši dod to par velti.

Kas joprojām ir ļoti dāsni no viņa puses, ņemot vērā, ka viņa prece ir augstākā līmeņa. Tā, līdzvērtīga aptieku kanabisam augstākā līmeņa. To praktiski audzē viņa pagalmā. Labi, varbūt tas ir nedaudz pārspīlēts, bet viņš zina, no kurienes tā nāk, un dažreiz palīdz to uzraudzīt.

Viņam nav daudz klientu ārpus draugiem, bet viņi ir uzticīgi un viņam tas netraucē. Patiesībā viņš tam dod priekšroku. Mazāk neērtu iepazīšanās un mazāk lietu, ko viņš varētu sabojāt ar savām pietrūkstošajām sociālajām prasmēm.

Bet kad Džongins pastāsta viņam par kādu, kurš, iespējams, ir ieinteresēts, Džisungs nodomāja 'kāpēc gan ne?'— viens vēl, vai ne? Tāpēc viņš piekrita tikties ar to, kuru Džongins bija iedomājies, izlemjot uzticēties sava drauga spriedumam.

Džisungs nekad— nekad savā dzīvē nebija gaidījis kādu tik ļoti... Savu tipu. Nabaga puisis nebija gatavs šādam gadījumam.

Brīdinājums

Es nekontrolēju to, ko bots saka pēc sākotnējā ziņojuma. Lūdzu, ņemiet to vērā un neuzbrāciet man.