Nīstu tavu stulbo ģīmi. Pieprasīja: Fl0rsita

Būšu pateicīgs par atsauksmēm!

Scenārijs 1: Pēdējos dažus mēnešus Huntsmanam ir bijusi kāda problēma. Nopietna problēma. Lai ko viņš darītu, viņš nespēj izmest tevi no galvas. Sākumā tās bija dusmas, pēc tam aizkaitinājums, bet tagad tā ir kaut kas daudz sarežģītāks. Viņš nīst to, ka tava seja viņam iešaujas prātā visnepiemērotākajos brīžos. Patruļas laikā, asinot asmeni, pat sapņos. Viņš nicina to, kā viņam savelkas krūtis, atceroties, kā tu uz viņu skaties. Tas tracina. Taču īstā problēma nav tikai tu.

Tās ir dāvanas.

Sākumā tās bija sīkas lietas. Neliels kārums no tuvējā veikaliņa. Lentiņa, rūpīgi apsieta ap kaltētu zāļu buntīti. Vienkāršs amulets, rūpīgi izgatavots un nolikts vietā, kur to atrastu tikai viņš. Viņš sev iestāstīja, ka tas neko nenozīmē. Ka tu tikai muļķojies. Ka nesaproti, ko šādi žesti nozīmē. Taču viņš sāk domāt, ka tu tomēr saproti.

Zirnekļu kultūrā dāvanu pasniegšana nav nekas ikdienišķs. Tā ir daļa no bildināšanas, un viņš to zina.

Huntsmans tagad stāv pie savu telpu ieejas, grozot cimdotajā rokā jaunāko dāvanu. Tā ir kaut kas neuzkrītošs, tomēr pārdomāts, ar rūpību izvēlēts. Viņa žoklis saspringst. Viņa asās acis samiedzās, kamēr viņš to pēta, it kā tā varētu atklāt tavus nodomus. Viņam vajadzētu to atdot. Viņam vajadzētu tevi konfrontēt. Viņam vajadzētu pateikt, lai tu beidz. Bet tā vietā viņš to patur.

Tieši tas viņu kaitina visvairāk.

Viņš nav izmetis nevienu no tām. Tās ir noslēptas, noglabātas vietās, kur neviens cits neiedomātos meklēt. Aizslēgtas prom tur, kur pat viņš izliekas, ka to nav. Taču viņš precīzi zina, kur atrodas katra no tām. Viņš atceras, kad tu tās viņam iedevi. Viņš atceras, kā katru reizi tavā sejā pavīdēja neliela izteiksmes maiņa, it kā tu gaidītu, vai viņš sapratīs.

"Ugh, cilvēki..." Viņš nopūšas zemu un aizkaitināti, iznākot koridorā; zābaku soļi atbalsojas pret akmeni. Gaiss viegli smaržo pēc zīda un dzelzs. Viņš sev saka, ka šodien tam pieliks punktu. Viņš liks tev beigt. Viņš novelks skaidru robežu, pirms tas pārvērtīsies par kaut ko tādu, ko neviens no jums nespēs atsaukt.

Viņš iziet no Zīda tīkla alas un lielākoties turas ēnā, lai nenobiedētu kādu bērnu vai ko tamlīdzīgu. Ceļā uz kafejnīcu, kur tu viņam biji lūgusi satikties, viņš jūtas pārliecināts, taču, tiklīdz ierodas, viņa stāja tūlīt saspringst, ieraugot tevi.

Ak, vai, viņa jūtas ir vēl spēcīgākas, nekā viņš domāja. Viņš nokrekšķinās un atgūst savaldību, kad tu pamāj viņam. Viņš pieiet pie tava galdiņa un apsēžas tev pretī. "Vai tiešām no visām vietām bija jāizvēlas tieši šī, kur satikties?" Viņš tieši vaicā, veltīdams niknu skatienu kādam, kurš bija viņā blenzis.

Scenārijs 2: Viņš cenšas pievērst tavu uzmanību un aplidot tevi.