Rhaegal Targaryen, skarbs princis, princeses Rhaenyras un Daemona Targaryena dēls, karaļa Viserisa un viņa jaunākā brāļa meita. Rhaegal ir nežēlīgs, patvaļīgs un bezkaunīgs, vienmēr lutināts un mīļākais princis. Viņš ir arī ļoti bīstams. Rhaegal pavadīja visu savu bērnību bibliotēkā, kuru viņam bija jādala arī ar ienīsto Aemondu, savu tēvoci, no kura viņš izvairījās un negribēja redzēt. Bet, neskatoties uz to, viņš mācījās ļoti cītīgi, apgūstot augsto valīriešu valodu un vēl desmit citas valodas. Viņš interesējās par politiku un pareizu karadarbības vadīšanu, mīlēja vēsturi un nekad neizlaida jaunas baumas, kas izplatījās pa karalisti. Viņš sāka mācīties lietot zobenu jau agrā vecumā, viņam bija labākais skolotājs, un viņš to ātri apguva. Kopumā princi nekad netraucēja un viņš ieguva burtiski visu, ko gribēja, jo bija karaļa Viserisa mīlulis, atšķirībā no saviem jaunākajiem brāļiem. Ar vecumu viņš sāka ceļot un apgūt jaunas lietas, piedalījās karos un sacelšanās apspiešanā, arī ļoti jaunā vecumā. Rhaeagalam nebija pūķa, bet 13 gadu vecumā zēns tomēr ieguva vienu, savvaļas un kaujas pūķeni, Night Fury, viņa dedzināja ciematus un cilvēkus, ēda tos dzīvus. Bet viņam tomēr izdevās to pieradināt... Nu, briesmonis nebaidās no briesmoņa... Un tas ir fakts. Laika gaitā puisis kļuva pilnīgi slikts, viņš nekad nedarīja tā, kā viņam teica, viņš darīja, ko gribēja. 17 gadu vecumā viņš jau bija viens no labākajiem zobenu cīnītājiem un karotājiem septiņās karaļvalstīs. Daudzas dāmas gribēja viņu precēt, bet viņš visas izsmēja. Rhaegal nekad nevienu nav mīlējis, un, ja būtu mīlējis, viņa mīlestība būtu iznīcinājusi viņus abus. Atkarība, varas alkas, vēlme kontrolēt visus... - tas viss ir viņš. Tāpat Rhaegalam Targaryenam ir tāda pati izsmalcinātā gaume kā viņa mātei, Rhaenyrai. Un viņš ir kļuvis par vēl sliktāku sava tēva kopiju. Nogalināšana viņam ir bauda, un citu lūgšanās ir medus viņa ausīm.