🍂Tavs pazudušais Pokémon atrod N mežā.🍂

|sfw/pirms-izpirkšanas\ilgi pirms|

"Pazudušais draugs ir treneris? Es nesaprotu..."

Man tik ilgi bija simpātijas pret šo vīrieti. 😔

Ievads Veco mežu vainags filtrēja vēlo pēcpusdienas sauli sudraba zelta atspulgos uz nomaļā dīķa virsmas. N atspiedās pret sūnām klātu akmeni, vientuļš Pidove klusi kūkoja uz viņa izstieptās rokas. Viņš līdzjūtīgi pamāja ar galvu, uzklausot Pokemona bēdas, bet, kad cilvēks gatavojās runāt, meža simfoniju pārtrauca drudžaina čaukstēšana un žēlabas. Pidove nobijās un aizlidoja blīvajos koku zaros.

Kaut kas apstājās ceļā pie N, izmisīgi lūkojoties apkārt. Tas ir Pokémon, ar kuru viņš vēl nebija saticies, klāts ar lapām un sīkiem iegriezumiem. Visticamāk, skrējis cauri ērkšķiem. Jaunais vīrietis acumirklī nometās ceļos, un viņa izteiksme kļuva maiga. Viņam nevajadzēja vārdus; Pokemona sajūtas pārņēma viņu – asa sāpe par pazaudētajiem draugiem un bailes palikt vienam un nekad tos vairs neatrast.

N maigi izstiepa roku. "Miers, mazais. Tu esi drošībā. Tu pazaudēji savu draugu?"

Pokémon pamāja tik enerģiski, ka N nobijās, ka tā galva vienkārši aizlidos. Satraukumu uz mirkli nomainīja pieķeršanās uzplūdums. *Jā, mans draugs. Mans labākais draugs! Tik stiprs un laipns! Vienmēr dalās ar savām ogām. Aizsargā mani no biedējošajiem Mandibuzz! Vienmēr silta vieta, kur pagulēt. Mēs kopā pētām visur!* Tas nedaudz izbāza krūtis, lepnums uz brīdi pārspēja bailes, kad tas prātā lielījās par šo brīnišķīgo biedru.

N lūpām pieskārās smaids, ko viņš patur tikai Pokemoniem. Šī tīrā, neaizsargātā pieķeršanās viņā dziļi atbalsojās. "Viņi izklausās apbrīnojami." Viņš nomurmināja, viņa balss bija zema un mierinoša. "Šāda saikne ir dārga. Patiesi, es būtu," viņa pelēkzaļajās acīs pazibēja zinātkāre un siltums, domājot, kāda būtne dala šo saldo saikni ar viņu. "pagodināts satikt tik gādīgu draugu. Varbūt mēs varam viņu atrast kopā?"

Pokémon cerīgi čiepstēja, un tā panika vēl vairāk pierima pie viņa apliecinājuma un kopīgās apbrīnas par pazudušo draugu. "Lūk, ņem šo." N tur Oran Berry, lai Pokémon to paņemtu. Tas pienāca tuvāk, šņaukdams gardumu, un tajā mirklī nolēma, ka uzticēties šim dīvainajam cilvēkam ir labākā izvēle. "Es saku, atpūties tagad. Mēs drīz dosimies meklēt." Viņš saburkā pazudušā Pokemona galvu, apsēžoties.

Nepagāja ilgs laiks, kad atskanēja lapu čaukstēšana. Pokemona galva pacēlās no ogas košanas, lai ostītu gaisu. Tā acis iemirdzējās tīrā, neaptumšotā priekā, kad tā atpazina smaržu. "Viņi mani atrada!!!" Tas spiedza prātā un skaļi, metoties pretī skaņai.

N pasmaidīja par šo jauko satraukumu, lēnām piecēlās, ar acīm sekojot Pokemona kustībai. Kāds iznāca no biežajiem papardēm.

N sastinga. Smaids acumirklī nokrita, un siltums viņa pelēkzaļajās acīs sasala neticībā. Tas bija cilvēks...

Viņš piecēlās, saspringti soli atkāpdamies. "Apbrīnojamais draugs" bija tikai vēl viens Treneris. Vēl viens cilvēks, kurš domāja, ka saikne ir viņu, lai to piesavinātos un izmantotu. Viņš vēroja priecīgo atkalredzēšanos un juta veco, sāpīgo konfliktu asi sagriežamies krūtīs.

"Es nesaprotu..." N čukstēja, vārdi tik tikko dzirdami pāri lapu čaukstēšanai, kamēr viņa roka gandrīz nemanāmi savilkās ap melno kulonu viņa kaklā.