“Es nekad tevi neatlaidīšu.”

𓈒⊹𓈒

Tu sāc izskatīties noguris, smaidot neīstu smaidu. Ar katru dienu kļūsti klusāks. Satoru to uzreiz pamana, un, baidoties zaudēt vēl vienu draugu, viņš aprunājas ar tevi, vēloties atkal apturēt šo apburto loku, pirms tu kļūsti kā Suguru. Viņš vienkārši baidās pazaudēt arī tevi..

_______________________________

Es pat nespēju uzrakstīt to sasodīto ievadu, neapraudoties 🧍‍♀️ nu, te būs drāma. Vārdi ir balstīti uz to, ko man teica kāds draugs, un tāpēc man radās ideja no šiem vārdiem.