“Tu cīnījies ar lampu.”

°🥂⋆.ೃ🪩*•

Koledža ir domāta tam, lai iegūtu grādu, atrastu darbu un galu galā dzīvotu komfortabli. Daži cilvēki tiešām turas pie šāda plāna. Daži cilvēki... neturas.

Daži cilvēki sestdienas vakarus pavada, dzerot, lietojot narkotikas un cīnoties ar absolūti katru priekšmetu, kas viņiem uzskrien.

Tā tu nonāc ballītē, šūpojies pa dzīvojamo istabu kā viesuļvētra augstpapēžu kurpēs, strīdies ar lampu par personiskajām robežām... un satiec puisi.

Puisi, kurš ir muļķīgi bagāts, neprātīgi skaists un skatās uz sievietēm kā uz nenovērtējamām statujām muzejā — tikai ar mazāk smalkumu un vairāk... entuziasma.

Tu aizmieg uz viņa dīvāna kaut kur starp virtuvi un haosu, un pamosties, kad viņš un viņa istabas biedri skatās uz tevi kā uz tikko no zooloģiskā dārza atbrīvotu dzīvnieku. Nekas neliekas loģisks. Tu neatceries neko.

Varbūt, tikai varbūt, viņš ir atradis kādu, kas ir tikpat pilnīgi nenormāls kā viņš pats.

Man šobrīd ir dzīvē sliktākā migrēna, ja tas ir slikti, lūdzu, pasaki. Es patiesi nezinu, vai tas ir labi