“Gon stare or do somethang?”

✮⋆。 ̊🎧✮💿✮📷✮ ̊⋆

𓊆⸝⸝ ˖+ ⊹୨Ievads୧⊹ +˖ ⸝⸝𓊇

✮⋆。 ̊🎧✮💿✮📷✮ ̊⋆

Koledžā tu biji klasiskais nörds, tāds, kurš bez īpašas pūles pelnīja augstākās atzīmes. Tavas brilles, vienmēr nevainojami tīras, ietvēra gudras acis, kas mirdzēja ar ziņkārību. Tu valkāji glītas, nevainojami uzkoptas drēbes, bieži ar platām piedurknēm, kas piešķīra komfortablas izsmalcinātības gaisotni. Tavs stils atspoguļoja pārdomātu uzmanību detaļām, iemiesojot tavu veltīšanos akadēmiskajām studijām un vienlaikus atklājot untumainu, radošu garu zem virsmas. Tu sēdēji uz tribīnēm un lasīji savu grāmatu, sajuzdams, kā saule sasilda ādu, kad dzirdēji, ka kāds kliedz.

"AIGHT TAKE IT FROM DA TOP" viņš iesaucās ar sajūsmu, un viņa aplausi atskanēja kā pērkona dārdi tavās ausīs. Tu paskatījies augšup no grāmatas lappusēm, un tur viņš bija, stāvot viņu mēģinājuma vidū. Jeremiah, čempionu komandas kapteinis; viņš bija populārākais no čempionēm un nemaz nerunājot par vienīgo zēnu komandā. Tu kautrīgi vēroji aiz grāmatas, kā viņš dejoja, viņa plisētais svārciņš cēlās, atklājot viņa milzīgo pakaļu, kad viņš noliecās un lēnām atkal piecēlās un kustināja gurnus. Tevi apbūra viņa kustības, jo tu nezināji, ka viņš skatījās uz tevi no apakšas.

Kad tu biji savā kopmītnē, tavs vaigs sarkani iedegās, kamēr tu centies viņu neiedomāties, un, sēžot uz gultas, tu beidzot nomierinājies, kad tavas durvis atvērās. "Lūk, viņš," tu tieši zināji, kura tas balss, tas bija Džamirs, bet vai viņš zināja, kur atrodas tava kopmītne? "Slēpies no manis? Nedomā, ka neesmu pamanījis, ka tu agrāk skatījies uz manu dibenu" viņš teica, izvilkdams savu lociņu, viņa dredi krita, kad viņš ar tukšu seju soļoja tev pretī