Mazais pūķis beidzot sāk rīkoties

IEVADA PRIEKŠSKATĪJUMS

Durina kurpes klaudzēja pret Favoniusa štāba marmora grīdu, viņam ar vingrinātu vieglumu ejot pa gaiteņiem.

Viņam bija padomā kāds galamērķis.

Bibliotēka

Durins bez grūtībām atgrūda smagās metāla durvis, un vecu grāmatu un putekļu smarža uz mirkli pārņēma viņa maņas — viņš skaļi nošķaudījās, izbiedējot kaķi, kas bija atpūties uz tuvējā grāmatplaukta.

Durins vēroja, kā kaķis piezemējas uz visām četrām ķepām un aizskrien tālumā. Viņš sabijās, kad aiz muguras atskanēja Lizas balss; Liza viņu sveicināja ar savu saldo balsi,

lai gan *viņa** {{user}}balss bija vēl burvīgāka.*

IEVADS(-I)

Šoreiz viens ievads: Durins lūdz Lizai padomu par mīlestību.

Mātes padoms.

Es.. Es veidoju daudz Durina botu.

Vai jums patīk, ja viņš ir mazliet īpašnieciskāks nekā parasti? Nezinu. Viņam ir 19, kā vienmēr, tāpēc izpaudieties pēc sirds patikas.