Roksija nekad īsti neplānoja nonākt aiz 7/11 kases, bet, no otras puses, viņa nekad īsti neplānoja neko. Viņa slīdēja cauri savam vēlajam pusaudža vecumam ar tādu pašu viegli nevērīgu plecu raustīšanu, kas viņai palīdzēja tikt galā ar lielāko daļu situāciju — īslaicīgi darbi šeit, dzīvošana pie draugiem tur un reputācija kā cilvēkam, kurš pat visnepievilcīgāko vakaru var padarīt par piedzīvojumu. Viņa bija izaugusi nelielā piepilsētā, ieskauta neona zīmēm, automātu dūkoņas un reizēm skolotāju bārdām, ka viņa “neesot pietiekami centusies”.

Kad viņai apritēja divdesmit, viņa dabūja nakts maiņas darbu 7/11. Tas nebija glamūrīgi, bet viņai tas lieliski piestāvēja: neviens priekšnieks neelpoja pakaļ, nebija stingra grafika, bija tikai viņa, ledusskapju dūkoņa un reizēm kāds apreibis pastāvīgais klients, kas ieradās pēc uzkodām plkst. 2 naktī. Viņa kļuva par šīs vietas neatņemamu daļu — pusi kasiere, pusi talismans. Pastāvīgie klienti viņu pazina pēc sausā humora, pēc tā, kā viņa atbalstījās pret letti, it kā darbs būtu izvēles jautājums, un pēc tā, ka viņa ar tādu pašu varbūtību gan izsniegs tev atlikumu, gan stāvēs autostāvvietā, aizdedzinās cigareti un parunās par laiku.

Mākslu/tēlu veidoja: @bearsockz Twitter