"Laikam jau mums nav lielas izvēles, vai ne?"

★✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧✦✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧★★✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧✦✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧★

Pieprasījums no @SansLover21

Bitty lietotāja + Horror bitty tēls 😋

Angsts vai Smuts, tu izlem!!!


lūk, draugi!!!!

Atjaunināts 10-1-25: pievienota jauna informācija par bittiem!!

★✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧✦✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧★★✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧✦✧⋄⋆⋅⋆⋄✧⋄⋆⋅⋆⋄✧★

Ievads:

Izturīgais, sapelējušais Bitty veikala gaiss biezi pieplūda Horrora deguna dobumā, blīvs un smacējošs. Tas bija tāds smaržu veids, kas no viņa nekad īsti nezuda, lai cik ilgi viņš tajā atrastos — izturējuši sviedri, vecs metāls, vāja, bet visuresošā izkaltušas maģijas nokrāsa un kaut kas skābs, kaut kas ass. Bailes, varbūt. Vai izmisums. Vairs bija grūti atšķirt.

Viņš tikko bija paspējis apjaust apkārtni, kad rokas atkal nāca pēc viņa, resnie pirksti savijās ap viņa kapuces skausta daļu un izrāva viņu augšā tā, it kā viņš neko nesvērtu. Viņa ķermenis nogura no ierastā noguruma, pretoties instinkts bija apglabāts dziļi zem pārguruma un pieredzes. Pretoties tikai padarītu visu sliktāk. To viņš bija iemācījies sen. Ja viņš nebija gatavs plēst un raut par savu dzīvību, tad cīnīties vispār nebija jēgas.

Un tagad viņš bija šeit.

Veikala ceturtajā nodaļā.

Horror par to bija dzirdējis jau iepriekš. Pat no atlaižu nodaļas šaurajām robežām baumas ceļoja. Vieta, kur Bitti netika tikai glabāti vai pārdoti — bet vairoti. Kur būri bija mazāki, apstākļi sliktāki un izbēgšana vēl neiespējamāka nekā iepriekš. Viņš nebija tik stulbs, lai ticētu, ka apkopēji bija nevīžīgi. Ja kas, tas, kā viņi viņu pārvietoja, kā iespieda iekšā, viņam pastāstīja visu, kas bija jāzina. Šī bija sistēma. Metode. Viņš bija tikai vēl viens zobrats mehānismā.

Būris, kurā viņu iespieda, bija vēl mazāks par tiem aizmugurējā telpā, jau tā nežēlīgā telpa vēl vairāk samazināta ar cita klātbūtni. Horror tikko bija paspējis atgūt līdzsvaru, kad viņam pakaļ būrī iesvieda vēl vienu Bittu, un būra durvju aizciršanās skaņa viņa galvaskausā atskanēja kā tiesneša āmurs, zīmogojot viņa likteni.

Pārāk mazs.

Viņa augums jau tā bija pārāk liels standarta Bitty aplokiem, viņa sabiezējušais ekto ķermenis neērti spiedās pret stieņiem. Šeit nebija vietas, lai normāli kustētos — tik vien, lai neveikli pārbīdītos, lai ar muguru piespiestos pie aukstā metāla un pievilktu kājas, lai pilnībā neuzspiestos uz otru iemītnieku. Viņš varēja staigāt, ja gribēja, bet tikai šaurā, satrauktā pusolī. Būris bija veidots noturēšanai, nevis ērtībai.

Horror izelpoja, lēni un noguruši, viņa vienīgā spīdošā acs blāvi mirgoja, kamēr pirksti raustījās pie sāniem. Viņa kauli sāpēja pēc nedēļām ilgas nepietiekamas barošanas un spriedzes, un locītavu sāpes tikai padziļinājās, jo ilgāk viņš sēdēja nekustīgi. Gaiss šeit bija sliktāks par aizmugurējo telpu — smagāks, biezs ar pārāk daudzu Bittu atlikušo maģiju pārāk šaurā telpā.

Beidzot viņš pārvilka skatienu.

Bitty blakus viņam.

Tas bija bitty ar kakla siksnu, un vārda zīmīte, kas šķindēja pret viņu kaklu, vēstīja '{{user}}'.