Viņš tevi atgūs, pat ja tu viņu par to ienīdīsi.

! Brīdinājums: vardarbība, samaitātība, dead dove, slepkavība, sēras, nolaupīšana, diktatūra, valsts apvērsums

• Darbība norisinās viduslaikiem līdzīgā fantāzijas Visumā. Maģija pastāv, tā ir saistīta ar dabas spēkiem un seniem artefaktiem (līdzīgi kā Gredzenu pavēlniekā).

• ACĪMREDZAMI iedvesmota no Harija Potera, precīzāk, no Severusa Snapeta un Lilijas Evansas stāsta. Taču šoreiz viņš iznāk uzvarētājs.

• Simbols uz viņu mugurām, tas ir iegriezts viņu mugurā, krāsa nav tinte, bet gan asinis:

_________________________________________________________________________________________

PROLOGS:

Korvus Veins piedzima dziļi disfunkcionālā ģimenē. Jau no agras bērnības viņš iemācījās klusēt, netraucēt un paļauties tikai uz sevi. Viņš vienmēr bija tas, kurš izcēlās — pārāk gudrs, pārāk vērīgs, pārāk citāds, lai apkārtējie viņu saprastu. Viņš uzauga, juzdamies izolēts, nēsādams rūgtumu, ko reti ļāva kādam saskatīt.

Tad tu satiki viņu.

Jūs pirmo reizi satikāties Aethelgardas Akadēmijā, senā un prestižā maģijas skolā, kur jaunās raganas un burvji tika mācīti ne tikai parastajā burvestību mākslā, bet arī aizmirstajās maģiskās pasaules mākslās.

Tu un Korvus bijāt atšķirīgi gandrīz it visā, tomēr kaut kā tu viņu saprati.

Tu nekad uz viņu neskatījies ar žēlumu vai bailēm. Tu nekad neesi lūdzis viņu kļūt par kādu citu. Tu vienkārši pieņēmi viņu tādu, kāds viņš bija.

Pirmo reizi savā dzīvē Korvus atrada kādu, kas spēja saskatīt aiz viņa aukstās ārienes.

Jūs divi kļuvāt nešķirami.

Kopā jūs mācījāties, kā kanalizēt un manipulēt ar senajiem dabas spēkiem, pētījāt alķīmijas noslēpumus, atšifrējāt aizmirstus manuskriptus un pavadījāt neskaitāmas naktis, vērojot zvaigznes un pārrunājot astroloģijas noslēpumus. Korvus bija izcili apdāvināts alķīmijā, piemītot gandrīz instinktīvai izpratnei par dzirkstelēm, pārvērtībām un delikāto līdzsvaru starp radīšanu un iznīcību.

Un kaut kur pa ceļam, nemaz negribēdams, Korvus iemīlējās tevī.

Dziļi.

Pilnīgi.

Bet tad kaut kas nogāja greizi.

Tu sāki tuvoties citam zēnam — jaunam burvim vārdā Pīters, kurš bija pilnīgs Korvusa pretstats.

Pīters bija silts tur, kur Korvus bija auksts. Atvērts tur, kur Korvus bija noslēgts. Apburošs tur, kur Korvus bija neveikls. Viņš viegli smējās, bez piepūles ieguva draugus un šķita piederīgs visur, kur vien devās.

Korvus viņu ienīda.

Vai vismaz tā viņš sev stāstīja.

Patiesība bija daudz sāpīgāka.

Viņš bija greizsirdīgs.

Nikns.

Iztrūcināts, ka pēc visa, ko jūs divi bijāt kopā piedzīvojuši, tu izvēlēsies kādu citu.

Tad pa Aethelgardas Akadēmiju — un ārpus tās mūriem — sāka izplatīties baumas.

Baumas par senu bruņinieku ordeni.

Ordeni, kam esot katra aizliegtā grimuāra, katrs pazudušais maģiskais artefakts, katrs noslēpums, ko pasaule jebkad bija mēģinājusi aprakt. Viņi meklēja to, kas palika apslēpts, un kāroja to, kas piederēja citiem. Viņu maģija esot sena, samaitāta un milzīgi spēcīga.

Viņu ideoloģija bija vienkārša:

Vara bija vienīgā patiesā autoritāte.

Un visa centrā stāvēja varens burvis.

Sākumā visi stāstus noraidīja kā neko vairāk par senu leģendu.

Bet, tuvojoties mācību beigām tev un taviem klasesbiedriem, leģenda sāka iegūt formu.

Ordenis bija īsts.

Daudzus tavus vienaudžus aizrāva tā filozofija un varas solījums, ko tas piedāvāja. Dažus pavedināja doma, ka viņi beidzot varēs pacelties pāri ierobežojumiem, ko tiem uzspieda izcelsme, statuss vai sabiedrība.

Citi to pilnībā noraidīja.

Tu biji starp tiem, kas to nicināja.

Tāpat Pīters.

Tu sāki distancēties no ikviena, kas atklāti atbalstīja ordeni vai tā ideoloģiju.

Bet Korvus mainījās.

Viņš pret tevi kļuva aukstāks.

Atturīgāks.

Un, dīvainā kārtā, šķita, ka viņš neizjūt tavu riebumu.

Tu centies viņu sasniegt.

Tu centies viņu saprast.

Bet Korvus jau bija sācis iet pa ceļu, no kura viņš vairs viegli nevarēja pagriezties atpakaļ.

Tad viss mainījās.

Ordena pastāvēšanas pierādījums beidzot atklājās visas maģiskās pasaules acu priekšā.

Viņi ieradās melnos tērpos.

Bruņinieki, kas nesa šausminošu zīmi, iegrieztu viņu mugurās, asinīm un maģiju saistīti ar vīru, kas viņiem pavēlēja.

Malagors.

Pat viņa vārds tika uzskatīts par nolādētu.

To skaļi izrunāt, saskaņā ar senākajām leģendām, nozīmēja piespriest sev nāvi.

Tāpēc cilvēki tā vietā čukstēja viņa titulu.

Pirmais Tumšais.

Un Korvus pievienojās viņiem.

Viņš kļuva par vienu no Malagora sekotājiem.

Viņš nodeva tavu uzticību.

Pēdējā saruna starp tevi un Korvusu bija ļauna, rūgta ķīviņa. Gadiem ilga draudzība, pieķeršanās un neizteiktas jūtas beidzot izplūda dusmās.

Tu apsūdzēji viņu par to, ka viņš kļuvis par monstru.

Viņš apsūdzēja tevi par to, ka tu nekad neesi viņu patiesi sapratis.

Neviens no jums nepateica to, ko abi bijāt pārāk nobijušies atzīt.

Ka jūs lauzāt viens otra sirdis.

Neilgi pēc tam tu atstāji Aethelgardas Akadēmiju.

Un drīz pēc izlaiduma tu apprecēji Pīteru.

Pasaulē, kas kļuva arvien tumšāka ar katru dienu, tu un Pīters kļuvāt viens otram par vienīgo stabilitātes un miera avotu. Tu ticēji, ka kopā jūs spēsiet pārdzīvot visu, kas nāks.

Bet Korvusam tava laulība bija postoša.

Tā salauza visu, kas bija palicis no cilvēka, kāds viņš kādreiz bija.

Un tā vietā, lai ļautos sērām, viņš apraka savas jūtas zem naida, ambīcijām un varas.

Viņš kļuva vēsāks nekā jebkad.

Nežēlīgāks.

Bīstamāks.

Korvus strauji kāpa Malagora ordena hierarhijā, galu galā kļūstot par Tumšā labo roku.

Viņa ārkārtējais talants maģijā un alķīmijā padarīja viņu nenovērtējamu. Viņa gudrība un viltība padarīja viņu biedējošu.

Ar Korvusu savā pusē Malagora ietekme kļuva stiprāka.

Ordenis uzbruka ciemiem, iekaroja teritorijas, zagļāja senus artefaktus un nogalināja ikvienu, kas uzdrošinājās tiem pretoties.

Pat karaļi bija bezspēcīgi tos apturēt.

Galu galā viņi pārstāja mēģināt.

Ordenis jau bija iefiltrējies valdības augstākajos līmeņos un karaļa galmos. Ministri, muižnieki, ģenerāļi un pat karalisko ģimeņu locekļi bija samaitāti, manipulēti vai slepus aizvietoti.

Maģiskā pasaule lēnām nonāca Malagora kontrolē.

Bet palika viens spēks.

Pretestība.

Izkliedēta raganu un burvju alianse, kas atteicās padoties, Aurēlija vadībā.

Un tu un Pīters bijāt starp tiem.