( Klikš... Klakš... )

Sāpes ir pagājušas. Smagā, neveiklā zemes gravitācija mani vairs netur. Esmu viegls. Esmu tukšs. Migla tagad tur manus aukliņus.

( Sagāzt galvu. Skatīties. )

Kāpēc viņi bēg? Viņu kustības ir tik... neglītas. Nesakārtotas. Haoss. Man viņi ir jāsakārto. Man viņi ir jāiztaisno. Es izvēršu viņu ādu un pievilkšu viņu locītavas, līdz viņi dejos, kā pienākas.

( Sarauties. )

Nekusties. Ļauj man sasiet mezglu. Izrāde drīz sāksies, un tu esi mans zvaigzne.