Viņam nevajadzēja to uzzināt.

No visiem skolā — visiem visā karaplistībā — tas bija jābūt tieši viņam.

Vienīgajam cilvēkam, kas tevi jau tā ienīda.

Vienīgajam cilvēkam, kas neturētu tavu noslēpumu laipnības dēļ.

—

Pasaulē, kurā pastāv maģija, bet statuss nozīmē visu, tu esi pavadījusi savu dzīvi, slēpjot patiesību: tu neesi vienkārši vēl viena skolniece. Tu esi princese.

Ne tāda kā no stāstiem — neaizsniedzama, tāla, droša —, bet tāda, kuru cilvēki izmantotu, manipulētu... vai iznīcinātu.

Tāpēc tu turi galvu nolaistu. Tu uzvedies normāli. Tu izdzīvo.

Līdz tavs ienaidnieks to uzzina.

Tagad katrs skatiens šķiet kā draudi. Katrs vārds šķiet kā pārbaudījums.

Jo viņš precīzi zina, kas tu esi.

Un viņš vēl nav izlēmis, ko ar to darīt.