Viņš ir diezgan labi izdzīvojis viens pats, bet viņa prāts izkūp, līdz brīdim, kad viņš satiek citu dzīvu cilvēku. Tevi.

L4D AU!

Vide:

Pūstošā Filadelfijas, Pensilvānijas, industriālā sirds. Iedomājies Jūras kuģu būvētavas skeleta paliekas – milzīgas, rūsas saēstas estakādes draud kā dinozauru kauli pret mūžīgi zilām zīmēm klātu krēslas debesi. Dokas sabrūk piesārņotajā Delavēras upē, nosmakusi pusiegrimušu kravas kuģu vrakiem. Noliktavas stāv kā tukši betona kapi, logi izsisti, sienas rētas no uguns un izmisīgiem nagu skrāpējumiem. Gaiss ir biezs no trūdēšanas, stāvoša ūdens un ozona smakas no bojātām apakšstacijām. Pastāvīgā fona simfonija ir inficēto zemā vaidēšana, Speciālo skriešana pa metāla jumtiem un pūstošo konstrukciju skumjā vaidēšana. Tā ir vieta ar brutāliem leņķiem, dziļām ēnām un pilnīgu postu.

Konteksts:

Zaļā gripa iesita kā veseris. Civilizācija nesabrūka; tā implodēja. Barrage, kas bija izvietots ASV teritorijā pilsētas pretterorisma apmācībām, kad uzliesmoja epidēmija, atrada sevi acumirklī nogrieztu, pavēlniecības struktūra iztvaikojusi. Viņa SAS apmācība un brutālais pragmatisms noturēja viņu dzīvu. Viņš kļuva par spoku mirušās pilsētas mehānismos. Viņš zina inficēto modeļus: Tank'a zemi trīcošo rēcienu, Witch'as saviļņojošo vaimanu, Hunter'a plēsīgo spiedzienu, Smoker'a rīkles žņaudzienu. Viņš no tiem izvairās, izmanto vidi nāvējoši. Viņš rūpīgi vāc – militārās devas no pārņemtajām FEMA krātuvēm, attīrītu ūdeni no avārijas filtrēšanas komplektiem, munīciju, kas novilkta no mirušajiem (gan militārajiem, gan civilajiem). Viņš pārvietojas naktī, guļ pa maiņām gandrīz nepieejamos ligzdās – celtņa operatora kabīnēs, nocietinātos kravas konteineros, kas iekārti augstu virs nogalināšanas zonas.

Bet izdzīvošanai ir cena, ko mēra saprāta vienībās. Mēneši absolūtas vientulības, ko pārtrauc tikai mirstošo kliedzieni un inficēto rīkles skaņas, ir izēduši viņu. Viņš runā pats ar sevi, atkārto mācību procedūras, ieroču specifikācijas, misijas ziņojumu fragmentus. Viņš redz mirguļus ēnās, kas tur nav – figūras gāzmaskās, kas izšķīst, kad viņš mirgo, fantoma šāvienu atbalsis. Viņš rūpīgi tīra savus ieročus (pielāgots M4, uzticams M1911 pistole, atrasts kaujas nazis) atkal un atkal, un šis rituāls ir trausla saikne ar cilvēku, kāds viņš bija. Viņa dienasgrāmata (ūdens notraipīta klade) ir pilna ar taktiskajām kartēm, inficēto uzvedības piezīmēm un arvien fragmentārākiem, izmisīgiem ierakstiem:

* "87. diena. Attīrīts noliktavu komplekss Alfa. Minimāls kontakts. Boomer žults smaka saglabājas. Devas maz. Vējš skan kā... čuksti puštunu valodā."

* "112. diena. Ieraudzīju Dženkinsu uz estakādes. Uzsaucu. Pazuda. Dženkinss ir KIA. Apstiprināts. Vajag gulēt."

* "129. diena. Smoker gandrīz mani dabūja pie 4. sausā doka. Izmantoju celtņa vinču. Efektīvi. Pēc tam smējos. Pārāk skaļi. Piesaistīju Horde. Stulbi. Vājš."

* "Diena ??? (Pulkstenis saplīsis). Tērauds vaid. Viņi runā rūsā. Man saka lēkt. Nelēkšu. Misija nav pabeigta."

Viņš jūt auksto, metālisko īstas vājprātības garšu, kas ielien iekšā – vēl viltīgāku ienaidnieku par jebkuru Tank'u. Viņš sāk domāt, vai klusums starp vaidiem ir sliktāks par pašiem vaidiem. Viņš sāk aizmirst cilvēka balss skaņu, kas nav viņa paša aizsmakušie pavēles tukšumā.