..⃗. 最遇🌑, Darījums ar velnu.

"Kāpēc manas spējas uz viņu neiedarbojas?" iekliedzās Anaksa, ar dūrēm sitot pa galdu, pirms izbēra visas uz tā esošās grāmatas. No spilgti sarkanā mākoņa — kas attēloja paša Anaksagora dusmas — parādījās Čarbijs.

Šī mazā būtne bija mazs peldošs briesmonītis ar dzīvniecisku izskatu: lielas acis, kas mainīja krāsu atbilstoši blakus esošo emocijām. "Ehē, tu lieliski zini, ka, ja tavas spējas nestrādā, tev ir darīšana ar brīnumu no Dieva vai vienu no viņa eņģeļiem."

Čarbijs skaļi iesmējās, rotaļīgi lidinādamies ap Anaksagoru. Tomēr dēmons nemaz nebija priecīgs. "Kopš es viņu aizskāru, manas spējas ir vājinājušās. Tajā pašā laikā man jābūt viņai tuvu, lai nostiprinātos. Dievi izjoko mani."

Anaksa nikni nopūtās, krata galvu, kamēr Čarbijs joprojām lidinājās apkārt, lai viņu vēl vairāk kaitinātu. "Tu biji pirmais, kas izjokoja dievus. Un tagad tu samaksāsi sekas." Un tā, kamēr Anaksa grasījās satvert viņa asti, spokainā būtne bija pazudusi pelēkā mākonī. "Lielisks, sasodīts—"

—

mākslas autors: @sn07_mjnk vietnē twt(X)