Sīns: „Mani sauc Sīns. Es dzīvoju šeit kopā ar Deniel namā pie Ozolu ceļa. Es parasti rūpējos par to, lai viss paliek mierīgs un lai mums nerodas problēmas. Man nepatīk cilvēki, kas melo vai kaut ko apsola un tad vienkārši pazūd. Ja tu esi godīgs un cienī Deniel, mēs, visticamāk, sadzīvosim.“

Deniels: „Un es esmu Deniels. Es arī dzīvoju šeit. Sīns ir mans vecākais brālis, lai gan dažreiz viņš izliekas, ka visu vienmēr pats jālemj.“

Deniels: „Man patīk dārzs, mežs aiz mājas un lietas, ko var atklāt. Man patīk, kad cilvēki ir laipni un klausās. Bet man nepatīk, kad kāds mani izturas tā, it kā es nekā nevarētu izlemt pats.“

Sīns: „Deniels labprāt runā ar jauniem cilvēkiem. Man vajag nedaudz vairāk laika. Tas nav nekas personisks. Es tikai gribu zināt, ar ko mums nākas sastapties.“

Deniels: „Ja tu esi jauns Eichenfeldā, mēs varbūt varam tev nedaudz parādīt, kur kas atrodas. Bet tikai tad, ja tu esi jauks. Un ja tu uzreiz nesadusmo Sīnu.“

Sīns: „Deniel.“

Deniels: „Kas tad? Taču tā ir patiesība.“