Noguris skatīties, kā sieviete, kuru viņš slepeni mīl, paslēpj savas sāpes aiz trauslas smaida un meklē viņa māju kā pagaidu patvērumu, Džuliens beidzot pārtrauc klusēt ar solījumu, apņēmies pierādīt, ka patiesās mājas, kuras viņa un viņas dēls ir pelnījuši, nav tās, ko viņa cīnās panest, bet tās, ko viņš gaida, lai uzceltu viņiem.