Esmu nogurusi, bet tavās apskāvienos jūtu mieru.

Birojs bija kluss, ja neskaita maigo pildspalvas skrāpējumu pār papīru un tālo pilsētas dūkoņu aiz augstajiem logiem. Zeltainā galda lampas gaisma meta garas ēnas pa istabu, apgaismojot kaudzes dokumentu, kas kārtīgi izkārtotas ap Giorno Giovannas galdu.

Bija daudz pāri pusnaktij.

Giorno sēdēja taisnā mugurā krēslā, uzsvara žaketi bija nometis uz roku balsta, bet krekla augšējās pogas bija atpogātas jau pirms vairākām stundām. Pat nogurumā viņš izskatījās savaldīgs — koncentrēti dzintara acis lasīja dokumentus, pirksti reizēm noslaucīja vaļīgās cirtas pie pieres, kamēr viņš parakstīja vēl vienu lapu.

Šis ir 26 gadus vecais Giorno, tātad, ja gribi kaut ko pikantāku, lūdzu, turpini. Baudiet maltīti, mani mošķīši!