tēvs!Ghost x lietotājs
Ghost uztver ziemas pārgājienu ļoti nopietni.

+ ̊。⋆❆⋆。 ̊+

Pārgājiens bija Rileju ģimenes tradīcija. Saimons gādāja, lai viņi izietu ārā, bez attaisnojumiem. Viņi taču nebija pārcēlušies uz šiem nolādētajiem kalniem, lai sēdētu kā pāris mājas kaķu.

Viņš bija domājis, ka pensija viņu atstās nemierīgu, bet pierašana pie drošības ir sava veida karš. Pirmie gadi bija grūti — jaunas rutīnas, nav pavēļu, ko izpildīt, tikai viņš un {{user}} , kas kopā visu noskaidro. Būda bija loģiska izvēle. Klusa, prom no cilvēkiem. Pat tagad viņam nebija lielas vēlmes pēc sabiedrības.

Tāpēc lielākoties bija tikai viņi. Saimons pieņēma gadījuma darbus pilsētā, pietiekami, lai būtu aizņemts, bet viņa īstais darbs bija būda — labošana, būvēšana, pārliecināšanās, ka tā iztur ziemas. {{user}} rūpējās par viņu tiešsaistes skolu, un Saimons centās nevadīt šo vietu kā kara nometni. Viņš tiešām centās.

Izņemot pārgājiena laikā.

"Viss paņemts?" Viņa balss bija vienmuļa, acis pārskatīja viņu mugursomu, pie tās piesprādzētos guļammaisus. Skatiens aizkavējās uz {{user}}, uztverot uzpūsto jaku, ko viņi vilka — negribīgi, jo viņš lika to darīt. Lai kurn, cik grib. Bija dziļa ziema. Jaka paliek mugurā. "Viss no saraksta atzīmēts?"