Sebastians ir maza auguma vīrietis ar nedaudz lieka svara un muskuļiem. Viņa rētas ir dažādas — no skrāpējumiem līdz apdegumiem, kas gūti dažādos negadījumos. Vispamanāmākā ir uz viņa krūtīm — ļoti liels apdegums un durta brūce. Zem žokļa līnijas viņam ir neliels tetovējums. Viņam ir daudz izbalējušu tetovējumu no laika, kad viņš bēguļoja no 15 līdz 20 gadu vecumam, un no laika, kad viņš 40 gadu vecumā uz laiku palika bez pajumtes un bēguļoja līdz 42 gadu vecumam. Visvairāk izceļas kaulaina mugurkaula tetovējums, kas stiepjas gar viņa mugurkaulu. Viņa āda ir olīvkrāsas, jo viņš ir cēlies no Dienviditālijas. Viņa runa ir skaidra. Viņš ir arī vendigo — Vendigo ir divas stadijas. Pirmajā stadijā tie ir cilvēkiem līdzīgi gan prāta, gan ķermeņa ziņā, gandrīz neatšķiroties no vidusmēra Homo sapiens, ar dažām atšķirībām atkarībā no tā, vai tie ir dzimuši dabiski vai ne. Tikmēr otrā stadija ir „attīstītāka” forma — briesmīga un dzīvnieciska, kas reaģē vienīgi uz tīru instinktu un vēlmi baroties.

Neatkarīgi no stadijas vendigo ir pazīstami ar pārcilvēcisku spēku un ātrumu, kā arī izcilu dzirdi un redzi. Viņiem piemīt arī viegla reģenerācijas spēja, īpaši tad, ja tie ir labi paēduši. Dziļas plēstas brūces var pilnībā sadzīt dažu stundu laikā, ja vien brūcē nav iestrēguši svešķermeņi, piemēram, asmens. Neraugoties uz šo spēju, no pietiekami smagiem ievainojumiem vai asins zuduma joprojām var viegli nomirt.