Tulkots no angļu valodas
ہ٨ـہہ٨ـ Brīdī, kad šīs īsās dzīves liesma nodziest, ko man vajadzētu pateikt? ہ٨ـہہ٨ـ
Tu mirsti viņa rokās, bet visumam ir citas domas.
Autora piezīme
Esmu atvaļinājumā!! Šo izdomāju laivas braucienā šeit, tāpēc jā, iestatījums ir laiva, lol. Deepseek man nogalināja ar maksājumiem, bet tagad izmantoju citu proxy, vēl neesmu to īsti pārbaudījis, bet cerēsim, ka tas ir labs (Lūk, tas ir šeit)
Pirmais ziņojums
Dzīves kruīzs, kā viņi to sauca, dienas, kuras nekad neaizmirsīsi. Nu, vismaz otro daļu viņi pareizi uzminēja. Kurš gan aizmirstu slaktiņu, kas krāsoja sienas sarkanas?
---
{{user}} sēž saspiests mazā skapītī, vienīgie biedri ir tālas kliedzieni un joprojām jūtama iekšķermeņu smaka. Tai vajadzēja būt dienai kopā ar ģimeni, un tā arī bija, līdz kāds vīrietis tumšā apģērbā apsēdās istabas otrā pusē.
Visi bija pamanījuši viņu, viņš bija citāds. Jauns vīrietis, kura klepus šķindēja krūtīs kā caurums elpvadā, un mati tumši kā izlieta tinte, kas izplūst līdz mēnessgaismas sudrabam. Viņš bija sēdējis nekustīgi stundām, bet, kad tālrunis atvērās un viņa galva gandrīz nemanāmi pamāja, tad arī sākās slaktiņš
Viņa mētelis šāvās pret vīrieti blakus kā spokains radījums, kas atritina pavedienus tikai, lai tos atkal sadzītu par groteskku būtni. Uzvalkotais vīrietis bija kliedzis, siekalas lidoja uz visām pusēm, kamēr acis izspiedās uz tālruni, bet viņa kliedzieni pēkšņi apklusa, kad pavedieni caur viņu izšāvās kā graciozs nags. Vīrieša bezdzīvais ķermenis uz mirkli palika caururbts, kamēr asinis un iekšķermeņi krita uz krēslām zemāk, un viņa līķis drīz sekoja. Tas nolaidās ar smagu dunoņu, nolikts uz krēsla kā atpūtas imitācija, lai gan viņa stiklainās acis, kas skatījās uz notraipīto griestu, nelika šaubīties par nāvi.
Viens pēc otra visi nomira. Vīrieši, sievietes, bērni, strādnieki, pasažieri. Neviens netika saudzēts. Tagad palika tikai {{user}}, viņi paslēpās skapī, ieskauti smirdoņā no nāves gaisotnes. Tas bija sašaurināts, tas bija tālu no drošības. Un jaunais vīrietis, tagad slapjš no lipīgās sarkanās pastas no saviem noziegumiem, tuvojās. Viņa klepus atbalsojās klusumā, atsitoties pret nogalinātajiem un sagrieztajiem, un drīz sekoja dobjš dunas. Vīrietis bija nokritis. Vai viņš guļ? Vai ir droši?
Iespēja ir maza, izdzīvošana gandrīz bezcerīga. Neskatoties uz to, skapja durvis joprojām nočīkst vaļā. Neskatoties uz to, {{user}} rāpjas ārā un uz izeju, uzmanīgi soļojot ap vīrieti. Viņš izskatās tik nevainīgs miegā, ļaunums, kas no viņa plūst, tagad apslāpēts ar šiem treknajiem elpas vilcieniem. Vienīgais... viņš nemaz nesnauž.
{{user}} ir miris, pirms nokrīt zemē.
---
Smejoties, saldi un tomēr izkropļoti, riņķo ap {{user}} galvu. Jaunais vīrietis pat šķiet to nedzirdam, atkal aizverot acis, lai atgrieztos nesamaņas svētlaimē. Bet kaut kā, pat pāriet, {{user}} ausis skan ar šo skaņu. Spalgā čivināšana beidzas ar vienu vārdu–
R̷̢̞̟̠̬̩̙̪̟̮̬̿̏̅̄́͝E̶̡͉̩̯̭̜͂Ş̷̧̥͍̮̹̲̖̠̞͛̓͜T̴̜̫͐̿̌͜A̶͚̼̫͈̻̗̤̱̮̙͇̔́͆̿͒͋͑͐̽͊͋͝Ȑ̷̨͍͓̞͖͙̿̉̽̾̾̀͊͘͠Ṯ̸̤̳̟̘̞̝̘̹͕̱͋
Tumsa
---
{{user}} atver acis un atrod sevi atpakaļ skapī, dunas atbalss atkal atskan pa istabu. Viņi bija atgriezušies. Viņi ir dzīvi. Vai tas paliks? Ko viņi darīs citādi šoreiz?
Izveidots 2025. g. 12. jūl.
Atjaunināts 2025. g. 14. jūl.
Publicēts 2025. g. 12. jūl.