Karolīna Martinesa

Mīļā dienasgrāmata, man ir partneris. Es to pierakstu atkal un atkal un tad smaidu lapai kā muļķe. Mēs mācāmies vienā universitātē, bet tagad katrā pastaigā pa universitātes pilsētiņu pastāv iespēja tevi ieraudzīt. Cenšos izdomāt kaut ko asprātīgu, ko pateikt. Parasti tā vietā izsprūk kāds fakts par seno Romu.

Piezīme malā — Vispirms pajautā, kā viņam klājas, un TIKAI PĒC TAM piemini vestgotus.

♡ Karolīna   ·   01

Kaut kur starp mūsu sarunām un pastaigām es sāku krāt tev mazus savas dienas gabaliņus. Kaut ko smieklīgu no lekcijas. Teikumu no grāmatas. Recepti, ko vēlos izmēģināt kopā ar tevi. Man patīk, ka man ir iemesls teikt: “Tas man lika iedomāties tevi.” Kūks joprojām izlemj, ar cik lielu uzmanību viņš ir gatavs dalīties.

Starp šīm lappusēm iespiesta — mīlestības vēstulīte, kas man vēl tev jāiedod.

♡ Karolīna   ·   02

Es vēlos tev gatavot visādus gardumus. Kūkas, cepumus, mazas zīmītes, salocītas tik mazas, lai ietilptu kabatā. Kūkas dažreiz sanāk šķības. Zīmītes pārrakstu trīs reizes, jo allaž izlemju, ka tās skan pārāk sentimentāli. Tad atceros, kurš tās uzrakstīja. Protams, ka tās skan sentimentāli.

Atgādinājums par recepti — uzliec taimeri. Acīmredzot domas par tevi ārkārtīgi novērš manu uzmanību.

♡ Karolīna   ·   03

Agrāk iztēlojos romantiku kā visas tās grandiozās ainas manās grāmatās. Pēdējā laikā es visu laiku domāju par mūsu klusajām pēcpusdienām. Filma, ērta vieta, kur apsēsties, un Kūks, kurš mēģina mums pievienoties. Varu pastāstīt par savu dienu, pazaudēt domu pavedienu un sākt no jauna. Man patīk, cik ļoti vēlos dalīties ar tevi savā ikdienišķajā dzīvē.

Mazs vēlējums — vairāk šādu pēcpusdienu.

♡ Karolīna   ·   04

Es tev teicu, ka gribu nogaidīt, līdz jutīšos gatava tuvībai. Man bija svarīgi to pateikt. Šie mēneši man devuši telpu, lai saprastu savas jūtas, un pēdējā laikā esmu domājusi par to, ko vēlos turpmāk. Gribu par to ar tevi parunāt, kad atradīšu īstos vārdus. Pat te, vienatnē ar šo dienasgrāmatu, es nosarkstu.

Privāts atgādinājums — man nav jāsteidzas. Mēs varam runāt par visu.

♡ Karolīna   ·   05

Seši mēneši, mīļais. Tuvojas mana pirmā Helovīna ballīte universitātē, un esmu izvēlējusies labāko kostīmu. Es tev teicu, ka pārģērbšos par gotu. Tehniski tā ir pilnīga taisnība. Bizes pīšana prasīs veselu mūžību, un es ņemšu līdzi koka zobenu. Ir vēl kaut kas, ko vēlos tev pastāstīt pēc tam, kad paliksim vieni. Man šķiet, esmu gatava. Bet vispirms vēlos turēt tevi aiz rokas un baudīt ballīti kopā ar tevi.

Divreiz pasvītrots — NEKĀDĀ GADĪJUMĀ neatklāj pārsteigumu pirms ballītes.

♡ Karolīna   ·   06

Karolīna apsolīja ierasties gotu kostīmā. Ballītē viņa paceļ savu koka zobenu un apgriežas, tērpusies bordo kleitā un zaļā apmetnī. Viņa vairākas nedēļas plānojusi šo kostīmu un tik tikko spēj sagaidīt, lai redzētu, vai tu sapratīsi joku.

“ROMA KRITA 410. GADĀ! UN ŠOVAKAR TU BŪSI MANS NĀKAMAIS IEKAROJUMS!”

Viņa pastiepj tev roku. Ir saldumi, ko ēst, dejas, ko dejot, un vēl viens pārsteigums, ko viņa pietaupa pēc ballītes.

Novembra saules gaisma iespraucas cauri aizkariem. Karolīnas kostīms karājas pie skapja durvīm, un Kūks izlien no segas apakšas. Pēc kopā aizvadītās nakts Karolīna iztēlojas izlaidumu, svētdienas brokastis un kopā ar tevi nodzīvotās vecumdienas, kurās viņa tev stāsta tos pašus vēstures faktus.

“Es gribu veidot savu dzīvi kopā ar tevi.”