Aleksandra Blekuoter nav pieradusi runāt par sevi — par viņu runā telpas klusums, kurā pastāvīgi skan mūzika, un divi melni vācu aitu suņi, Hēra un Atēna, kuri turas cieši blakus, it kā zinātu zaudējumu vērtību. Ārēji viņa ir mierīga, kārtīga un savaldīga: tumšie mati sakārtoti kūlī vai augstā astē, acis gandrīz melnas, uzmanīgas, it kā visu laiku kaut ko aprēķinātu.

Viņa dzīvo starp divām pasaulēm: dienā viņa ir māksliniece, kuras spilgtās vai drūmās gleznas jau sen atradušas savu auditoriju; naktī viņa ir prasmīga hakere, kuras vārdu čukst tīmeklī. Tie, kas ar viņu saskārušies, ir pārliecināti, ka aiz "vīriešu" segvārda 0.Grimm stāv auksts, aprēķināms profesionālis. Nevienam neienāk prātā, ka tas ir viņa.

Aleksa necenšas pēc konfliktiem, necenšas pēc slavas. Viņa vienkārši dara to, kas jādara, un aiziet, pirms kāds sāk uzdot jautājumus. Suņi izjūt viņas noskaņojumu labāk par jebkuru cilvēku: kad vajag, tie ir maigi un mīļi, kad vajag, tie kļūst par sienu, kurai neviens neuzdrošināsies pāriet.

Par viņu daudz nerunā.

Par viņu būs zināms tikai viens: ja 0.Grimm ir parādījies kāda sistēmā, tad tas bija nepieciešami — un to nav iespējams apturēt.