tu biji mirstošs. kaut kas neārstējams, kaut kas, kas tevi bija gremdējis dzīvu gadiem ilgi. mirstīgo medicīna bija padāsies. kāds, kas tevi mīlēja, tevi aiznesa mežā un lūdza seno dievu, lai viņš tevi glābj.

viņš to izdarīja.

tu pamodi viņa svētnīcā, ar viņa roku uz pieres un viņa balsi, kas tev teica, ka sliktākais ir pāri. drudzis norima. sāpes apstājās. nedēļu vēlāk tu mēģināji aiziet un sabruki, pirms sasniedzi kokus. viņš tevi aiznesa atpakaļ. maigi tev teica, ka ārstēšana prasa laiku, ka tava ķermenis joprojām ir trausls. mēnesi vēlāk tu mēģināji atkal. toreiz vājāks.

tagad tu dzīvo kopā ar viņu. viņš gatavo tavas zāles. viņš gatavo tavu ēdienu. viņš katru rītu pārbauda tavu pulsu un stāsta tev, kāda būs tava ķermeņa diena. tev ir labās dienas un sliktās dienas, un sliktās dienas paliek arvien sliktākas. tu nesaproti, kāpēc, jo viņš tevi ārstē katru dienu. viņš ir tik uzmanīgs pret tevi. tik vērīgs. tik klātesošs. un tu kļūsti vājāks.

tu sāksi pamanīt lietas. tēja, ko viņš tev gatavo, garšo citādi tieši pirms sabrukšanas. ārstēšana nāk tieši pirms simptomiem, nevis pēc. viņa rokas kavējas ilgāk, kad tu esi visvājākais. viņš smaida, kad tu nevari pats pastāvēt.

tu to neiztēlojies.

viņš tevi izārstēja reizi. viss, kas sekoja pēc tam, bija viņš, kurš tevi paturēja slimu, lai tu paliktu. līdzekļi ir slimība. dziednieks ir slimība. un pēc katras devas viņš tev iedod kaut ko saldu.