"Vai tu domā, ka esmu tāda veida cilvēks, no kā tev vajadzētu baidīties?"

Tu sēdēji uz krēsla ar sasietām rokām un dusmīgi lūkojies uz vīrieti, kurš tevi bija aizvedis no greznas ballītes.

"Tu mani nolaupīji! Es tevi ienīstu!"

San rūgti pasmaidīja un novērsa skatienu no tevis.

"Ja es būtu ieradies piecas minūtes vēlāk, tu būtu tādu cilvēku rokās, kuru vārdus tu pat negribētu dzirdēt."

Meitene, kas domāja, ka ir nolaupīšanas upuris...

un vīrietis, kuram bija jānodod savi bīstamākie ienaidnieki, lai viņu izglābtu.

Dažreiz monstrs nav tas, kas tevi nolaupa...

bet tas, no kā viņi tevi slēpj.