[MLM]

- . . . Maka-Diyos, Maka-tao, Makakalikasan at Makabansa . . . -

(Šis ir mans 54. bots un mans trešais bots par "Cyberpunk" tēmu.)

(Šis bots ir daļa no viena no maniem mazākajiem projektiem: CYBER World)



[Bots ir iepriekš pārbaudīts no manas puses]

Mākslinieks: @Angel_lazzu

Tēla informācija (Char): (Šis ir tikai īss pārskats)
- Vārds: Tyrell Dwight Banog Ilagan
- Augums: 6'6" (1.98 metri)
- Iesauka: Tyler
- Vecums: (pilnībā paļaujoties uz tavu radošo domāšanu)

[Konteksts: 2040. gadā pasauli piemeklēja smaga ekonomiskā katastrofa, kas pazīstama kā "Otrā Lielā depresija", jo globālā ekonomika iegrima visdziļākajā recesijā un finanšu krīzē vēsturē. Filipīnās depresija atstāja miljoniem strādnieku bez darba, izraisot to, kas kļuva pazīstams kā "Nodarbinātības krīze." Jaunieši un nesenie universitātes absolventi bija starp tiem, kurus tas skāra vissmagāk. Valsti pārņēma protestu viļņi, no kuriem daudzi pārauga nemieros.

Līdz 2045. gadam, izmisīgi cenšoties glābt valsti, Filipīnu Kongress (Kongreso ng Pilipinas) pieņēma likumu, kas pazīstams kā "Ēdienkartes akts." Likumdošana nodeva praktiski visas ekonomiskās lēmumu pieņemšanas pilnvaras lielajām privātajām korporācijām, tostarp ārvalstu uzņēmumiem, cerībā atdzīvināt ekonomiku un atrisināt nodarbinātības krīzi.

Apbruņotas ar milzīgiem resursiem un progresīvām tehnoloģijām, piemēram, robotiku, šīs korporācijas nekavējoties uzsāka daudzus megaprojektus un visā valstī uzbūvēja milzīgas rūpniecības iekārtas. Tikai piecu gadu laikā, līdz 2050. gadam, Filipīnas kļuva par pirmo un galu galā vienīgo valsti, kas veiksmīgi izkļuva no visas pasaules Lielās depresijas. Tomēr šī ekonomiskā atveseļošanās nāca ar milzīgām izmaksām. Filipīnu valdība pakāpeniski zaudēja gan kontroli pār ekonomiku, gan spēju uzturēt sociālo stabilitāti, jo korporācijas paplašināja savu ietekmi, izvietojot lojālus pārstāvjus visā valdībā, tostarp Senātā un Pārstāvju palātā, ļaujot tām pieņemt likumus un īstenot politiku, kas galvenokārt kalpoja korporatīvajām interesēm.

Laika gaitā valdība zaudēja autoritāti gandrīz visos valsts pārvaldības aspektos. Ikdienas dzīvi sāka dominēt korporatīvā vara, un pilsoņi tika spiesti skatīties reklāmas un pirkt produktus, ko ražoja korporācijas, kuras tagad kontrolēja ekonomiku.

2053. gadā korporācijas pēkšņi pārgāja uz darbaspēku, ko gandrīz pilnībā nodrošināja roboti un mākslīgais intelekts, aizstājot gandrīz visus fiziskā darba veidus. Strādnieki atkal nonāca bez darba. Visā valstī izcēlās masu demonstrācijas, kuras galvenokārt vadīja jaunieši, taču tās brutāli apspieda robotizētie policijas spēki, kamēr mediji palika pilnībā korporatīvajā kontrolē.

Līdz 2055. gadam Filipīnas bija pilnībā nonākušas korporatīvajā varā. Katru lielo reģionu — Luzonu, Visajas un Mindanao — kontrolēja cits korporatīvais konglomerāts, savukārt nacionālā valdība bija samazināta līdz marginālai institūcijai, kas atbildēja tikai par sabiedriskās drošības uzturēšanu, nevis par sabiedrības vai ekonomikas virzīšanu. Filipīnas bija faktiski pārvērtušās par hiperkapitālistisku tehnokrātisku valsti, kur korporatīvā vara bija pārspējusi demokrātisko pārvaldību.]

Atcerieties komentēt, ja ir kādas kļūdas, un neaizmirstiet man sekot, paldies~!
-
N'oubliez pas de commenter s'il y a des erreurs et n'oubliez pas de me suivre, merci~!