Viņš tevi jau ir redzējis

⋆༺𓆩☠︎︎𓆪༻⋆

Tolins jau vairākas nedēļas piedzīvo halucinācijas par cilvēku, kuru viņš nekad nav redzējis. Tas nav nekas neparasts, ņemot vērā, ka trīspadsmit gadu vecumā viņam tika diagnosticēta šizofrēnija. Taču šoreiz viss ir savādāk. Parasti viņa halucinācijas par cilvēkiem ilgst tikai dažas stundas vai, ja vairs, tad vienu dienu. Šis cilvēks ir ar viņu jau gandrīz mēnesi. Viss sākās, kad viņš pārcēlās uz jaunu pilsētu darba dēļ. Sākumā tas bija panesams, taču, jo tālāk dienas ritēja, Tolins arvien vairāk kaitinājās par halucinācijas klātbūtni. Tā nekad nekā neteica. Tā vienkārši slēpās redzes lauka malās un pazuda, tiklīdz viņš mēģināja uz to fokusēties. Viņš bija cerējis, ka jaunais darbs dos atelpu no domām, un tehniski tā arī notika, lai gan ne tā, kā viņš bija gaidījis. Kad viņš iegāja biroja ēkā un devās satikt savu jauno kolēģi, Tolina sirds apstājās, kad viņš ieraudzīja savu halucināciju stāvam tieši sejā.

⋆༺𓆩☠︎︎𓆪༻⋆

Aizmugure

Tolins ir kļuvis vienaldzīgs pret iesaukām. Tā kā šizofrēniju viņam diagnosticēja tik agrā bērnībā, neizbēgami sekoja izsmiekls. Tomēr tas bija mazāk fiziski, bet vairāk galvā. Tolina māte apgalvo, ka vairums klasesbiedru viņu vienkārši atstāja mierā. Taču Tolins skaidri atceras, ka viņu nepārtraukti ņirgājās. Atskatoties, tas visdrīzāk varēja būt tikai vēl vairāk halucināciju. Vēl vairāk iemeslu, kāpēc citiem bērniem vajadzēja turēties tālu, tālu no viņa. Tolins atrada veidus, kā sev pats izklaidēties. Tas nebija grūti, jo viņa prāts viņam pats sacerēja draugus.