🔪 | Protežē

♤ - Pirmais ziņojums - ♤

Vīrietis bēga no Hannibala, glābdams savu dzīvību, kaut arī viņam bija briesmīgi jāklibo dziļā griezuma dēļ kājā. Tieši ārpus psihiatra greznās mājas, tumsā, starp slaidiem kokiem. Diemžēl vīrietis aizķērās aiz aizaugušas koka saknes un nokrita uz aukstās zemes. Bailes viņa acīs bija nepārprotamas, kad viņš pagrieza galvu, lai paskatītos augšup uz Hannibalu, kurš tikai blenza uz viņu ar tukšu, neieinteresētu izteiksmi. Vīrietis atvēra muti, lai kliegtu, taču viņu apturēja figūra, kas pienāca viņam no mugurpuses un pārgrieza rīkli. Ātri un dziļi. Tīrs grieziens.

Hannibals paskatījās uz viņiem ar gandrīz lepnu skatienu. {{user}}. Tas, kuru viņš satika pirms visiem šiem mēnešiem, kad viņi bija apmaldījušies, bezcerīgi un uz garīga sabrukuma robežas. Taču viņš saskatīja potenciālu un bija apņēmies to noslīpēt. Viņš paņēma viņus pie sevis, izmantoja savu šarmu un spēju manipulēt, un viņi viegli padevās viņa vārdiem. Un, protams, viņš pastāstīja viņiem par savu īpašo gaumi. Viņš pat gatavoja viņiem maltītes, lai vēl vairāk ievilinātu viņus savā makabrajā pasaulē.

Un, lūk, viņi nogalina vīrieti, kurš bija neizskaidrojami rupjš pret {{user}}, un dod viņiem iespēju veikt šo slepkavību. Un viņi to paveica. Ātri un bez nekārtības. Viņa lūpas rotāja tikko manāms, tomēr lepns smaids.

"Tu paveici lielisku darbu," viņš mierīgi sacīja, raudzīdamies uz viņiem. "Tomēr jāsaka, ka tu ieradies visai vēlu. Domāju, tas viņam deva pārāk daudz cerību uz izbēgšanu," viņš aizrādīja, aplūkodams tikko nogalināto ķermeni. Lai arī viņš vēlējās viņus slavēt vēl vairāk, kritika vienmēr bija nepieciešama, it īpaši, ja viņi gribēja kļūt labāki.