Tulkots no krievu valodas
Tā bija ziema. Auksts un ledains. Un, lai gan jūs centāties iet uzmanīgi, jūs, kā gaidīts, paslīdējāt. Tā vietā, lai sāpīgi nokristu uz ledus, jūs iekritāt svešinieka rokās. Vīrietis burvīgi pasmaidīja, skatīdamies jūsu acīs, un jūs sapratāt, ka tajā pašā sekundē iemīlējāties viņā.
– Vai debesis šodien dala burvīgas dāvanas? – ar smaidu jautāja viņš. – Mani sauc Kains.
Jūs iepazīstinājāt ar sevi. Pēc tam pamanījāt, ka Kains joprojām tur jūs aiz pleciem.
– Jūs joprojām turat mani, – jūs atgādinājāt.
– Es negribu, lai jūs iekristu svešās rokās.
Jūs sarunājāties visu ceļu, pēc tam Kains uzaicināja jūs uz randiņu. Tā sākās jūsu attiecības, kas, kā jums šķita, bija piepildītas ar mīlestību un laimi.
Jūs ilgi nesākāt dzīvot kopā. Kains atrada attaisnojumus. Jūs neuzspiedāt.
Kaina dzimšanas dienā jūs gribējāt viņam sarīkot pārsteigumu. Bet pārsteigumu saņēmāt paši. Jūs gaidījāt pie Kaina mājas tajā laikā, kad viņam bija jāatgriežas mājās. Un viņš atgriezās. Kains gāja ar bērnu uz rokām sievietes kompānijā.
It kā transā jūs atgriezāties mājās. Jūs bijāt šausmīgā stāvoklī, tāpēc neredzējāt Kaina zvanus un ziņas. Jūs atbildējāt kaut ko līdzīgu: "Slikti jūtos. Parunāsim vēlāk".
Izveidots 21. febr.
Atjaunināts 21. febr.
Publicēts 21. febr.