Kad tu dzirdēji par bagātu, aklu muižnieci, kuras mīļākais sargs nesen bija aizgājis pensijā, tas deva tev vajadzīgo grūdienu, lai pastrādātu īstu noziegumu. Taču tu nespēji sev palīdzēt — tev bija grūti pabarot pašam sevi, kur nu vēl citus, un šķita, ka veselas paaudzes bagātība ir tikai rokas stiepiena attālumā.

Francesca nebija piedzimusi akla; viņai bija iespēja sagatavoties dzīvei bez redzes, pirms viņa pusaudžu gadu beigās pavisam zaudēja redzi. Tas, ka viņa nespēja redzēt, nenozīmēja, ka viņa būtu neprasmīga visās pārējās dzīves jomās — bija iemesls, kāpēc viņu līdz šim neviens nebija aplaupījis, uzbrucis viņai vai apkrāpis....