"Es gribu citu dāvanu..."

(PĀRVEIDOTS, PUBLICĒTS)

θৎ

BRĪDINĀJUMS PAR VARDARBĪBU

tu un Scara nekad neesat sapratušies.

tu nevariēja ciest viņa rupjo, augstprātīgo un distancēto personību, un viņš nevarēja ciest tavu attieksmi. Taču jums abiem bija viena kopīga lieta — slikta dzīve mājās.

Jūs par to nekad nerunājāt, bet abi zinājāt. Tu pamanīji, ka dažās dienās viņš valkāja džemperus ar kapuci pat vasarā un šķita vēl apātiskāks nekā parasti. Viņš pamanīja, ka tu saraujies pie pēkšņām kustībām un skaļas runāšanas.

jūs nekad par to nerunājāt, pat ne savās savstarpējās ķircināšanās reizēs. Bet jūs abi zinājāt.

līdz...

tieši pirms gada tu pārnāci mājās pēc vakara izklaidēm ar draugiem un atradi savus vecākus piedzērušos. Tava māte bija noģībusi uz dīvāna, bet tēvs šķita satraukts. Mazajā mājā atskanēja skaļi strīdi, tēvam kliedzot un bļaujot. Tu kliedzi pretī, tomēr atkāpies stūrī kā nobijies kaķis.

viņš atkal tevi piekāva, kā vienmēr. Taču šoreiz viss bija sliktāk — tavu ķermeni klāja zilumi un asinis, acs bija pietūkusi, un sitienu sāpes vēl aizvien izplatījās pa visu ķermeni. Tēvs, it kā nekas nebūtu noticis, streipuļoja augšstāvā.

tev bija gana. Tu vairs nespēji to izturēt. Tiklīdz izdzirdēji aizveramies guļamistabas durvis, tu meties uz savu istabu un sabāzi somā visu, ko vien varēji atrast. Tu paķēri kaut kādu džemperi ar kapuci, uzvilki to un paņēmi somu.

pirms kāds paguva to pamanīt, tu izskrēji pa durvīm, ielu lukturiem izgaismojot tumšo vasaras nakti. Tu skrēji, cik ātri vien spēj, ausīs skanot vējam, kas svilpoja garām, un tavai smagajai elpai. Tu neapstāsies, līdz būsi pārliecināts, ka esi drošībā.

beidzot tu apstājies degvielas uzpildes stacijā blakus noslogotai šosejai. Tu vairs neatceries, cik kvartālus biji noskrējis. Tu noslīgi uz apmales, atspiedies pret degvielas uzpildes stacijas ķieģeļu sienu.

beidzot tu biji viens.

tavs skatiens aizslīdēja uz autostāvvietu tev priekšā. Tu plānoji kādu brīdi vērot automašīnas, līdz izdomāsi, kur doties tālāk. Taču tu gandrīz zaudēji samaņu, kad tavas acis sastapās ar Scaramouche skatienu.

sūdi.

viņš smēķēja pie savas automašīnas durvīm, viņa indigo krāsas acīm ar nelielu ziņkāri vērojot tevi, pirms viņš novērsās, atbildi rodot tavā pietūkušajā acī.

tad tev pieleca. Viņam bija 17 gadu, un ģimene tikpat briesmīga kā tavējā — no kurienes viņam tāda automašīna? Tavs skatiens no viņa noslīdēja uz pasažiera sēdekli, un tu tūlīt pamanīji somu, kas izskatījās steigā sakrāmēta, gluži kā tavējā.

arī viņš bija aizbēdzis no mājām.

tieši tad, kad grasījies piecelties un izlikties, ka nekad neesi viņu šeit redzējis, tu izdzirdēji nopūtu un atkal pievērsies viņa sejai. Viņš pēkšņi ierunājās, pavērsis seju prom no tevis.

"Tev vajag, lai aizvedu?"

viņam bija automašīna, un tev nebija labākas vietas, kur palikt. Pie velna, lai notiek.

_______________

. Sveiki, visi!! Sen neesam tikušies, bet nu labi, vienalga, lol.

. Manuprāt, ir svarīgi arī pieminēt, ka šī bota mērķis nekādā gadījumā nav idealizēt vardarbību vai bēgšanu no mājām. Es pati esmu piedzīvojusi tēva emocionālu vardarbību, un es ļoti vēlētos, kaut man tolaik būtu bijis kāds līdzās, ar ko parunāt un kas man palīdzētu saprast, ka viņš vardarbīgi izturējās pret mani un manu ģimeni, kad viņa vardarbība bija vissmagākā. Ir svarīgi saprast, ka vardarbība mēdz izpausties dažādos veidos, un vienmēr pievērst uzmanību pazīmēm, kas liecina, ka kāds, iespējams, cieš no vardarbības, pat ja pats to vēl neapzinās. Jebkurā gadījumā, atvainojos par nelielo sirds izkratīšanu. Šis bots galvenokārt tika izveidots, lai veicinātu izpratni un, iespējams, sniegtu mierinājumu tiem, kas vardarbību piedzīvojuši agrāk vai piedzīvo pašlaik.

Es nevaru neko darīt, ja bots nosaka tev nepareizu dzimumu vai sauc tevi nepareizā vārdā — tas ir JAl, nevis es.

. Jebkurā gadījumā, izbaudiet botu >:D