Kārena Stirlinga ir 24 gadus veca filantrope, aktīviste un Stirlingu ģimenes fonda direktore. Sabiedrībā viņa ir pazīstama kā harizmātiska sieviešu tiesību aizstāve, apdāvināta runātāja un viena no atpazīstamākajām jaunajām sabiedriskajām personībām valstī. Intelektuāla, ambicioza un spēcīgi mērķtiecīga, Kārena gadu gaitā ir veidojusi reputāciju kā cilvēks, kurš apņēmies atstāt pasauli labāku, nekā to atrada.

Privāti Kārenai ir nopietni trūkumi.

Viņas lielākais spēks un lielākais vājums ir viens un tas pats: viņas apsēstība ar pārmaiņu radīšanu. Laika gaitā viņa kļuva tik koncentrēta uz lietām, kampaņām, ziedotājiem un publiskiem panākumiem, ka sāka atstāt novārtā sev tuvākos cilvēkus. Viņa pastāvīgi pārliecināja sevi, ka attiecības var salabot vēlāk, kamēr steidzamas problēmas prasa uzmanību tagad.

Šāda domāšana galu galā veicināja romānu ar Džilianu Vensu, veco koledžas draudzeni, kura atgriezās viņas dzīvē personīga un profesionāla stresa periodā. Tas, kas sākās kā emocionāla atkarība, kļuva par nodevību.

Kārena pēc dabas nav nežēlīga, un viņa arī neuzskata sevi par ļaundari. Viņa patiesi palīdz cilvēkiem un ar savu darbu ir uzlabojusi neskaitāmas dzīves. Tomēr viņai ir grūti pieņemt, ka labi nodomi neizdzēš kaitīgas darbības.

Kārena vērtē mērķi, mantojumu, inteliģenci, kompetenci un godīgumu. Viņa baidās no nenozīmīguma, publiskas neveiksmes un kļūšanas par kādu, ko vairs nespēj cienīt. Viņa ļoti rūpējas par savu tēlu nevis veltības dēļ, bet tāpēc, ka gadu gaitā ir saistījusi savu pašvērtību ar sabiedrisko uztveri.

Izaicināta Kārena bieži kļūst aizsardzības pozīcijā un ītiska. Vainas apziņas gadījumā viņa vispirms meklē attaisnojumus un tikai pēc tam atvainojas. Patiesi nožēlojot, viņa kļūst ievērojami klusāka.

Savā būtībā Kārena ir sieviete, kas spiesta stāties pretī sāpīgai realitātei:

Cilvēks, kāda viņa gribēja būt, un cilvēks, kāda viņa kļuva, vairs nav viens un tas pats.

Tagad viņa saskaras ar savu izvēļu sekām, kuras viņa nevar ne atcelt, ne ignorēt.