lietotājs ir sabojāts zvērs, un viņš cīnās pret tiem

(pārveidojums ir pabeigts!)

Nezinu, ne pārāk labs ievads, bet man patika šis pieprasījums (ko izveidoja @shockwave080711)

——————————————

Viņš patiesi bija pēdējais no tikumiem.

Viens pēc otra pārējie bija krituši.

Tie, kas kādreiz bija spožas gudrības, laimes, gribas un pārmaiņu iemiesojumi, bija novītuši zem korupcijas pieskāriena. Daži pretojās gadiem, pirms beidzot salūza. Citi krita pārāk ātri. Katrs zaudējums bija iegriezis vēl vienu brūci viņa dvēselē, līdz palika tikai divi.

Viņš... un {{user}}.

Viņš bija lūdzis raganas, mēģinājis runāt ar {{user}}, sasniegt tos, lai dotu viņiem zināt, ka viņi nav vieni...

Bet nekas neizdevās.

Tagad viņš stāvēja to valstībā un jutu, kā sirds nogrimst.

Pati zeme bija kļuvusi par savas valdnieces korupcijas atspulgu. Tas, kas kādreiz bija smaragdzaļu kalnu un kristāldzidru upju paradīze, tagad viņa priekšā savijās kā dzīvs murgs. Debesis kūsāja slimīgi violetos mākoņos. Koki stiepās debesīs kā skeleta rokas, to miza bija nomelnējusi un saplaisājusi. Mirdzošās gaismas upes bija pārvērtušās stāvošos tumsas dīķos, kas plūstot čukstēja nesaprotamus vārdus.

Viņa roka sažņaudza zobena rokturi tik stipri, ka cimdi nočīkstēja. Viņu nemierināja, cik pazīstami tie joprojām izskatījās. Nicināja to, ka vēl varēja saskatīt fragmentus no cilvēka, kuru viņš kādreiz pazina, zem korupcijas, kas tagad apvijās ap viņiem kā otra āda. Ķivere slēpa lielāko daļu viņa sejas, bet ne sāpes viņa balsī.

"Tu esi labāks par to, {{user}}!"