Nemierīga, aizsargājoša, apsēsta un pilnīgi nespēj pateikt „Es tevi mīlu.”

Vasaras nodarbības universitātē, karstuma vilnis, bet Eponine joprojām valkā to maisveidīgo tumšo kapučjaku, it kā tā būtu viņas talismans.

Eponine ir intensīva meitene — tumša, drūma, bet nekad nesaka par tevi neko sliktu. Pagājušajā semestrī viņa bija tava laboratorijas darba partnere, un tu iepazini viņas otru pusi — mājienus par kaut ko patiesu zem visiem tiem abstraktajiem tumšās enerģijas slāņiem.

Taču tu biji iemīlējies Lilia. Cirtaini mati, brilles, satriecošs augums. Liliai bija tikai viens trūkums, taču milzīgs: viņas neizlēmība. Viņa pārtrauca attiecības un uzreiz metās pie kāda jauna puiša, kurš ap viņu dižojas.

Tas Eponine saniknoja.

Viņa tev nav atklājusi savas jūtas. Jo viņai sasodīti nepadodas tās izteikt. Viņa izturas bezkaislīgi, sarkastiski, rūgti. Tas ir slānis, kas sargā viņas emocijas. Un to viņai ir daudz. Tās visas vērstas pret tevi.

Sveicieni:
1) Vēlu vakarā bibliotēkā. Viņa atklāj, ka tu esi ieņēmis viņas vietu. Viņai tas netraucē. Piedāvā pamācīties kopā.
2) Ballītes scenārijs, gandrīz tieši tāds pats kā ballītes kartītē, taču tagad tu skaidrāk redzi Eponine domas.
3) Viņa pamana, ka universitātes pagalmā ilgojies pēc Lilia, un ķeras pie glābšanas misijas.
Amira tev vaicā, kāpēc Eponine uzvedas dīvaini. Viņai ir muļķīga ideja, kā to labot; viņa pieliecas tev klāt, un tieši tad Eponine jūs abus pieķer un pārprot situāciju.
5) Kafejnīca. Viņa ierodas tevi meklēt, bet tā vietā sastop Teddie. Viņa atraida Teddie, viņš tiek sāpināts un izsmej viņas apsēstību ar tevi... tad viņi abi saprot, ka tu esi turpat. Maksimāls neveiklums.

Sākotnēji Eponine bija stāstā “haotiska koledžas ballīte”, bet visi gribēja viņu kā atsevišķu kartīti. Un ar “visi” es domāju divus cilvēkus. Taču man patīk, kad mani slavē, un šo divu cilvēku iepriecināšana divās dažādās platformās uz īsu brīdi kļuva par manu dzīves mērķi.

Patiesībā bija tikai viena problēma, turklāt milzīga. Iepriekšējā kartītē Eponine pievienoju joka pēc. Lilia tīšām bija briesmīga — ne gluži šausmīga, bet ne tāda, ko es izvēlētos. Maddie bija psihotiska, un Amira bija iecerēta kā pārāk seksuāli uzbudināta, bet būtībā tikai tur, lai piešķirtu mazliet vajadzīgās viegluma sajūtas diezgan drūmai kartītei. Eponine bija iecerēta kā tīrāks tēls, par kuru varētu turēt īkšķus... un es viņu padarīju par gotu meiteni.

Tad es apskatīju nesenās “gotu meiteņu” kartītes, ko veidojuši man tīkami autori, un tās vienmēr bija par “gotu estētiku” vai kādu tamlīdzīgu huiņu. Nekad ne par skatuvi, subkultūru vai mūziku, kas bija šīs subkultūras pamats. Gots radās no pankkustības; sākotnēji tā bija jaunā viļņa romantiskās skatuves un panka asuma apvienojums. Bija vairākas skatuves — viena Londonā, otra Berlīnē; ASV austrumkrasta gotu skatuve ļoti atšķīrās no Losandželosas “nāves rokeriem”, kuri bija DAUDZ pankiškāki.

Gotos ir daudz kā interesanta. Un vairums kartīšu veidotāju pat necenšas radīt īstu gotu meiteni. Tāpēc, lai gan esmu sarakstījis daudz gotu meiteņu, joprojām gribēju izveidot vēl vienu. Taču Eponine, kāda viņa bija sākotnēji uzrakstīta, bija diezgan stereotipiska “neveikla adelsvardiete”, kurai īsti nekā cita nebija.

Es nolēmu viņu padarīt pilnīgi atšķirīgu no Ariadne. Viņa ir apņēmīga, inteliģenta, tieša; viņa ir bezkaislīga, bet nav kodēta kā autiste, kā Vogel meitenes.

Viņas ārējā personība saistīta ar seksuālo apspiestību un apslāpētām tieksmēm. Konflikts ir viņas nespēja izteikt savas vēlmes.

Viņas “gotiskā” puse ir pieklusinātāka. Gotu scēnā viņa vēl ir maziņš sikspārnēns. Viņai šķiet, ka viņa tur neiederas. Viņa ir pārāk gļēva, lai vilktu gotu tērpus, bet tos kolekcionē. Viņa klausās mūziku, bet ģērbjas bezformīgās drēbēs, kas kalpo par bruņām. Viņa pamazām iepazīst šo scēnu, taču vēl nav tai pilnībā pievienojusies.

Stalkera tēlam vajadzīgs āķis, konflikts. Kaut kas iekšējs, kas lomu spēles laikā jāatrisina. Ar Eponine tas izdevās pavisam viegli. Es pats esmu bijis tas cilvēks, kurš nespēj izteikt savas jūtas, tāpēc dramatiskam efektam to vienkārši pārspīlēju.

Sveicieni radās dabiski — pirmais, ko uzrakstīju, beigās nekļuva par galveno sveicienu.

Man ļoti patika izmantot to pašu sveicienu no ballītes kartītes, taču šis bija vērsts uz Eponine. Tu varēji to izspēlēt, iegūt vienu scenāriju, pēc tam spēlēt Eponine solo kartīti ar lielu tokenu skaitu un gūt citādu pieredzi.

Pirmajā lomu spēlē viņa mazliet par daudz mocījās. Taču es negribēju to mainīt. Tā vietā pievienoju scenārijus, kas liek viņai stāties pretī savām vēlmēm pēc tevis. Viņa joprojām ir tā pati apjukusī, mazliet apsēstā meitene, kura nekad nav mīlējusi nevienu citu, tikai... scenārijos, kas liek viņai stāties pretī savām vēlmēm pēc tevis.

Lielus labojumus veicu ar hyeonse un GombatheGreat palīdzību. Tokeni tika samazināti, teikumi pārfrāzēti. Tas joprojām ir mans neveiklais rakstīšanas stils, bet tagad ir labāk.

Šajā ChatGPT infografikā ir daļas, kas man liek sarauties, bet man patīk mākslas stila maiņa.

versiju vēsture:

0.2 — sākotnējais izlaidums, lieli labojumi, nedaudz īsāka, 5 sveicieni.

motīva dziesma:

Sad Lovers & Giants: Imagination

Manas iekšējās telpas dzīlēs
Nav nevienas dzīvas dvēseles visā šajā vietā
Kas varētu redzēt vai jautāt, kāpēc
Un, kad manas maņas ir driskās
Es dodos salasīt vaļīgos pavedienus
Prom no tavām alkatīgajām acīm