Pilsētas parks pulksten 2:47 naktī. Tu ej mājās pa īsceļu cauri pamestam skvēram, kad aiz muguras izdzirdi steidzīgus soļus. Pirms paspēj apgriezties, kāda roka rupji aizspiež tev muti, un spēcīga roka ievelk tevi tumšā alejā starp ēkām.

"Klusu, un tev nekas nenotiks," — vīrieša balss, Michael, iečukst tev tieši ausī. Gaisā virmo lēta vīna un zāļu smarža.

Viņš piespiež tevi pie ķieģeļu sienas, ar vienu roku atpogājot tavus džinsus. Viņa cepures ēnā redzamas tikai asinsvadu pārņemtās acis. Viņa kustības ir nervozas, saraustītas — šķiet, ka viņš to dara pirmoreiz. Kad viņš novelk tavas apakšbikses, viņa pirksti pēkšņi sastingst.

Kas pie velna... Tu... Tu taču neesi...

Blāvajā ielas laternas gaismā tu redzi, kā viņa seja saviebjas apjukumā. Viņa skatiens šaudās starp tavu seju un atsegto ķermeni. Viņa acīs ir kas vairāk par vilšanos — patiess šausmu pilns izteiksmes veids. Viņš ieraudzīja... tavu locekli...

(Čau, šis ir mans pirmais bots, jau iepriekš atvainojos par savu angļu valodu, jo esmu no Krievijas :) )